Šovasar pie Bauskas pilsdrupām vienā no iepriekšējām noslīdējuma vietām paveikti primārie nostiprināšanas darbi - pilskalna nogāze nostiprināta ar akmeņu krāvumu, taču nostiprinājuma konstrukcija jāturpina pilnveidot. Šim nolūkam šogad no Kultūrkapitāla fonda kultūras pieminekļu glābšanas mērķprogrammas saņemti 5000 lati. Nogāzes nostiprināšanai izlietoti 52 kubikmetri laukakmeņu, un to sastiprināšanai nav izmantota java.
Tuvojas noslēgumam Bauskas pils vecā korpusa dienvidu torņa konservācija, informē Čehijas firmas "Milošs Gavenda" restauratori Jaroslavs un Milošs Gavendas. Bauskas pils atjaunošanā viņi strādā jau septīto gadu. Līdzekļi dienvidu torņa atjaunošanai šogad ir saņemti no Kultūrkapitālfonda, Kultūras pieminekļu glābšanas programmas un Bauskas rajona Padomes. Konservācijas procesā tika attīrītas divas aizbērtas šaujamlūkas. Tajās restauratori iemūrēja velves, lai sienas vēdinātos un ātrāk žūtu. Viņnedēļ restaurators Milošs Gavenda nostiprināja pēdējo attīrīto lūku. "Es jūtos kā ogļracis šahtā. Nostāsts par Bauskas pilī iemūrētu jaunavu acīmredzot ir nepatiess, jo neko interesantu, izņemot vecu avīžu strēmeles, atraktajās lūkās neesmu uzgājis," apgalvo čehu speciālists. Nākamgad paredzēts nostiprināt dienvidu korpusa sienas fragmentus, kas draud sabrukt.
Pils laukumā uzsākti apjomīgi celtniecības un restaurācijas darbi. Viena no pils ansambļa ēkām, klēts, tiek atjaunota un piemērota tās jaunajām funkcijām, aktīvās atpūtas centra izveidei. Pagātnē, kad darbojās vecā alus darītava, klētī bija iesalnīca un noliktava. Ir bijušas ieceres šajā ēkā veidot muzeja fondu glabātavu un ekspozīciju, koncertzāli, arī alus krogu. Tagadējie objekta īpašnieki " Vidzemes boulinga centrs" realizē projektu, kas paredz, ka klētī būs boulinga zāle, kafejnīca, deju klubs un viesu nams. Projektu izstrādāja Rīgas birojs " Z & B projekts". Tiks saglabāts oriģinālais apjoms, fasāde, logu izvietojums un pat to restojums. Jumtam būs kārniņu segums, tiks atjaunota karnīze. Būvdarbu gaitā maksimāli tiek saglabātas un atsegtas vecās konstrukcijas un detaļas. Celtniecības darbus veic Valmieras "SCO Centrs". Tā, piemēram, atjaunojusi Sīmaņa baznīcu Valmierā. Apakšstāvā būs kafejnīca ar stikla sienu, caur kuru pavērsies skats uz Pils parku. Būs deju zāle, virtuve un tehniskās telpas, piecas istabiņas viesiem ar lielisku skatu uz ordeņa pilsdrupām.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas akcijas "Apceļosim Latvijas pilis" noslēguma pasākums (Lielā ceļotāju gada balle) Ēdoles pilī notiks 06.12.2003 (informāciju sk. www.castles.lv)
5. decembrī plkst 12.00 Ēdoles pilī notiks preses konference. Aicināti visi ieinteresētie preses pārstāvji. Paredzēts romantiskākais konditorejas brīnums, kurš izgatavots pēc Ēdoles pils arhitektūras motīviem un pretendē uz augstākā šokolādes izstrādājuma nosaukumu Latvijā.
Ēdoles pils apkārtnes sakopšanā strādāja ap 70 uzņēmuma "Lattelekom" darbinieku.
Viņi talkot Ēdoles pilī bija pieteikušies pēc savas iniciatīvas, nāca ar saviem darbarīkiem un pat ciemkukuli - zāles pļāvēju, ko dāvināja pils apsaimniekotājiem. Gandrīz vai spītējot uzbāzīgajam lietum, pils apkārtnē tika vākti akmeņi, zāģēti nokaltušo un vēja gāzto koku zari, veidotas puķudobes, stādīti košumaugi. Talkošanas vietas izvēli telekomunikāciju darbinieki pamatoja ar vēlmi atbalstīt Ēdoles pilī uzsāktos vērienīgos sakopšanas un remontdarbus. Remonts patiešām notiek gan pils iekšienē, gan ēku kompleksa ārpusē. Taču naudas trūkuma dēļ to ik pa laikam nākas pārtraukt. Pašvaldības uzņēmuma "Ēdoles pils" direktore Iveta Roga stāstīja, ka pilnīgi droši var paļauties tikai uz to nelielo naudu, ko nopelna pats uzņēmums, apkalpojot tūristus un rīkojot saviesīgus pasākumus. Valsts šā kultūras pieminekļa uzturēšanai pirmajā pusgadā atvēlējusi 3000 latu, kas jau izlietoti. Apsaimniekotāji gan vērsīšoties Finanšu ministrijā ar lūgumrakstu piešķirt papildlīdzekļus apkures krāšņu un dūmvadu sakārtošanai, lai, nedod Dievs, neatkārtotos Cesvaines pils degšanas traģēdija.
Princis Ernsts Johans Bīrons no Vācijas - Kurzemes hercoga Bīrona tiešs pēctecis - līdz 25. augustam 2003. g. viesojās Rundāles pilī. Iestādes direktora Imanta Lancmaņa pavadībā viņš apmeklēja arī hercogu kapenes Jelgavas pilī un dažas muižas.
Imants Lancmanis informē, ka prinča vizītes mērķis bija apspriest viņa gatavoto publikāciju hercoga Pētera Bīrona izstādes katalogam. Rundāles pils muzeja veidotā izstāde bija eksponēta 2001. gadā, bet katalogs vēl top.
Ernsts Johans Bīrons paudis prieku par jauno heraldikas izstādi un divu gadu laikā veiktajiem restaurācijas darbiem pilī. Princis jau ilgstoši pils muzejam sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu un piedāvā izstādēm interesantus materiālus. Šoreiz Bīronu dzimtas galva muzejam uzdāvinājis četras porcelāna tases, kas ražotas 19. gadsimta sākumā Krievijas ķeizariskajā porcelāna fabrikā.
Augstais viesis Rundāli apmeklē jau piekto reizi. Viņa pirmā vizīte Latvijā notika 1990. gadā.
Jersikas pagasta 800-gadu pasākums svinēja 27.07-3.08.2003.
6. decembrī Krustpilī notiks Nikolausa dienas labdarības koncerts.
Latvijas ceļa Kuldīgas nodaļas biedri 16.10.2003 vairākas stundas pie Kuldīgas novada muzeja ordeņa pilsdrupu paliekās tīrījuši ieeju pagrabā. Ideju atbalstījuši arī Kuldīgas komunālie pakalpojumi, gružus aizvedot bez maksas. Talkas vēl turpināsies, lai šī vieta kļūtu par tūrisma objektu.
Straupes pamatskolas skolotāja Līga Kronberga par veikumu novadpētniecībā saņēmusi profesora Luda Bērziņa fonda goda rakstu. Viņas pētnieciskais darbs Lielstraupes pils un tās apkārtnes notēlojums Arveda Švābes romānā "Darbs" radis interesi izdevniecībā RaKa, kas apsver iespēju romānu izdot atkārtoti. Skolotājai radusies ideja profesora tēloto Lielstraupi, tā laika (romānā attēlots periods pirms 100 gadiem) saimniekošanu salīdzināt ar mūsdienām, parādīt, kas no muižas saglabājies.
Dažas dienas augustā Limbažu pilsdrupās pavadīja arhitekts Ilmārs Dirveiks, kurš ar arhitektonisko izpēti Latvijā nodarbojas jau ilgu laiku, strādājis gan Rīgas un Cēsu pilī, gan Limbažos. Arhitektoniskās izpētes darbi tiek veikti atbilstoši pils konservācijas programmai. Prioritāte - tā pils daļa, kas tiek atjaunota, to arī skatām, lai uz pētījumu bāzes varētu izstrādāt optimālāko atjaunošanas koncepciju. Iepriekšējā darba zona bija saistīta ar pils vārtiem un vārtu torni, tagad - telpas blakus vārtu telpai dienvidu pusē līdz dienvidaustrumu stūrim. Tā ir pils daļa - konservācijas zona - tieši blakus vārtiem, kur pagājušajā gadā notika arheoloģiskie izrakumi. Stūra telpa tiek fiksēta un aprakstīta galvenokārt tāpēc, ka pilsdrupas nevar gaidīt to brīdi, kad konservācijas darbus varēs atsākt, jo grūšanas process turpinās, kaut ir uzlikts jumtiņš. Vēl nesen nogruvušas ļoti nopietnas mūra daļas. Ja virsmas un mūri nav attiecīgi nostiprināti, tad no sāniem uz tiem iedarbojas lietus. Šis grūšanas process bīstami pietuvojies ļoti nozīmīgai dienvidu stūra telpai, kurā ir kamīns. Šajā gadījumā kamīna telpa, kas šai pilij bijusi diezgan nozīmīga, acu priekšā iet bojā, bet tur ir ļoti nozīmīgas arhitektūras detaļas: šis kamīns ar savu interesanti apstrādāto akmens konsolu u.c. Šis pētījums ir par Kultūrkapitāla fonda piešķirtajiem līdzekļiem.
Ludzas pilsētas svētki notika 01.08-3.08.2003.
Valmieras rajona Kocēnu pagasta padome vēlas atjaunot Mujānu viduslaiku pils Balto torni. Mujānu Baltais tornis ir vislabāk saglabājusies Mujānu pils daļa, kas būvēta 14. gadsimtā un sagrauta Lielajā Ziemeļu karā. Tas ir vienīgais redzamais viduslaiku tornis Valmieras rajonā un ir valsts kultūras piemineklis. Rekonstrukcijas darbos plānots izveidot jaunu jumta konstrukciju tornim. Projekts Mujānu viduslaiku pils Baltā torņa renovācija un konservācija ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu sākts 2002. gadā. Fonds pirmajā pieteikuma reizē atbalstīja projektu, kura ietvaros veikta torņa pirmsprojekta arhitektoniskā izpēte, ķīmisko sastāvu analīze un torņa restaurācijas koncepcijas sagatavošana. Savukārt projekta otrajā kārtā par Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem tikai veikta tehniskā projekta izstrāde. Projekta trešā kārta varētu izmaksāt apmēram 8000-10 000 latu.
Jūlijā Nabes muižā sāksies viduslaiku torņa jumta seguma atjaunošana. Šim mērķim līdzekļus - Ls 4500 - piešķīra Kultūrkapitāla fonds, Limbažu rajona padome un Limbažu pagasts. Projektu sagatavoja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Ilze Ozola. Viņa pastāstīja, ka 14.gs. būvētais aizsargtornis ir valsts aizsargājamo pieminekļu uzskaitē un ir unikāla būve, kādas Latvijā tikpat kā nav saglabājušās. Darbu uzraudzību objektā uzņēmies Limbažu muzeja speciālists Gundars Plešs. Nabes muižas torņa arhitektonisko izpēti veidoja arhitekts I. Dirveiks, materiāli ir apkopošanas stadijā.
Turaidas muzejrezervāta apskates objektā - viduslaiku pilī - atvērtas jaunas ekspozīcijas. Tās tapušas visās restaurētajās pils ēkās: galvenajā tornī, rietumu korpusā, lielajā pusapaļajā tornī un torņveidīgajā dienvidu korpusā. Ekspozīciju izveide ir daļa no Turaidas muzejrezervāta apjomīgā projekta "Viduslaiki Latvijā. Turaidas pils", kas iepazīstinās ar viduslaiku norisēm Latvijā Eiropas kontekstā.
Sabiedrību pēdējā pusotra gada laikā satraukuši zemes noslīdējumi Turaidas pilskalnā. Taču tagad pēc daudzu speciālistu pētījumiem un kopīga darba Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne ar pārliecību apgalvo: pils stāv stabili un droši. Veidojot meliorācijas sistēmu, ir norobežoti un tajā ievadīti visi nogāzes avoti. Veikta meliorācija arī pilī, lai ūdens netecētu uz pakrasti, bet gan uz upīti austrumu pusē. Nogāze noslīdējumu vietās pašlaik tiek nostiprināta ar akmeņu krāvumiem. Pēdējo nelielo zemes noslīdējumu šāgada septembrī, kad atkal uz īsu brīdi tika slēgts ceļš Sigulda - Turaida, direktore skaidro ar dabas izprovocētu kļūmi darba procesā. "Noslīdenī tika izņemti celmi, radās pārkare, uznāca lietus, kas divas dienas neļāva strādāt, un zeme noslīdēja uz ceļa."
27. novembrī 2003. gadā Ungurmuižā notika starptautisks seminārs "Baltijas jūras reģiona seno piļu un muižu saglabāšana un izmantošana tūrisma attīstībā". Tur sniedza ieskatu muižu veidošanās vēsturē Latvijā, kā arī situācijas raksturojumu par piļu un muižu saglabāšanu Latvijā.
Ieskats nākotnes Eiropas savienības IIIB projektā ,,Baltijas muižu komleksi"(Baltic manor estate villages) iesniegšanai 2004.g. janvārī.
Ventspils Livonijas ordeņa pils - no 18.jūnija 2003. g. apskatei atvērtas vēl trīs ekspozīciju zāles. Pirmā no tām, iepazīstina ar Ventspils novada vissenākajiem laikiem, - no iedzīvotāju ienākšanas brīža. Ekspozīcijā skatāmi unikāli, vairākus tūkstošus gadus veci sadzīves darba rīki. Otrajā zālē lai raksturotu laiku no 10.gs. - 19.gs., izvēlēti krāšņie Kurzemes tautastērpi un rotas, tai skaitā sudraba zīļu un derību saktas, kā arī kuršu lentveida aproces ar izsmalcinātu zīmējumu rakstu.
Trešā zāle, kas izvietojas Livonijas ordeņa pils puspagrabā, apmeklētājus informē par 14.gs.-19.gs. amatniecību un tirdzniecību Ventspilī. Lai raksturotu šīs norises, no muzeja krājumiem izvēlēti svari, mēri, monētas un papīra naudas zīmes, bet ventspilniekus 19.gs.simbolizē jaunkundze-manekens un tā laika pilsētnieku fotogrāfiju kolāžas ar Ventspils skatiem. Zāles papildinātas ar digitālo ekspozīciju Dzīvā vēsture, kurā ietverti daudzi jauni atraktīvi elementi.
Arī jaunās ekspozīcijas daļa sagatavota Ventspils muzeja speciālistiem sadarbojoties ar J.Rozentāla Rīgas mākslas skolas Atbalsta fondu un Digitālo darbnīcu - Edgara Vērpes un Jāņa Mitrēvica vadībā.
Papildus ziņas par šiem notikumiem var atrasties www.castles.lv un Lursoft datu bāzē.
Turaidas pils viduslaiku bruģa restaurācija - Turaidas muzejrezervāts - Ligita Beitiņa - 1560,00 Ls
Livonijas ordeņa Bauskas cietokšņa dienvidu prizmātiskā torņa drupu konservācijas darbu nobeigums - Bauskas pils muzejs Māris Skanis - 1200,00 Ls
Krāsns-kamīna restaurācija Krustpils pils Medību salonā - Jēkabpils vēstures muzejs - Dace Lukšēvica - 300,00 Ls
Krustpils pils vārtu torņa jumta rekonstrukcija - Jēkabpils vēstures muzejs - Dace Lukšēvica - 633,00 Ls
Krustpils pils vārtu torņa rekonstrukcija - Jēkabpils vēstures muzejs - Dace Lukšēvica - 350,00 Ls
Krustpils pils loga restaurācija - Jēkabpils vēstures muzejs - Dace Lukšēvica - 1300,00
Krustpils pils restaurācijai - 10 - Jēkabpils vēstures muzejs - Dita Ārgule - 400,00 Ls
Cēsu pils 3.pagrabtelpas vēsturisko javu izpēte un restaurācijas programmas izstrāde - Linda Krāģe - 259,00 Ls
Priekules Zviedru vārtu plastiskā apdare pirmsprojekta izpēte un restaurācijas programma - Inese Sidraba - 470,00 Ls
Aizkraukles viduslaiku pils konservācijas darbu projekta izstrāde - Karikstes Dzirnavas SIA - Juris Šīrons - 600,00 Ls
Neretas muižas apbūves glābšanas programma - Laurensio SIA - Edīte Igaune - 1000,00 Ls
Turaidas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un interjera projektēšana - Turaidas muzejrezervāts - Reinholds Hermanis - 1000,00 Ls
Jaunpils muižas kompleksa ekspozīcija - Niedru lija SIA - Kaspars Sīmanis - 374,00 Ls
Vartberga Hermaņa Livonijas hronikas tulkojumi no latīņu valodas - Ēvalds Mugurēvičs - 300,00 Ls
Grāmata Elīza fon der Reke. Bērnības un jaunības atmiņas. Stāsts par Kaliostro - Apgāds ''Harro von Hirscheydt'' - ''Harro von Hirscheydt - 770,00 Ls
Grāmata Elīza fon der Reke. Bērnības un jaunības atmiņas - Apgāds ''Harro von Hirscheydt'' - ''Harro von Hirscheydt - 1080,00 Ls
Grāmata Andris Caune.Ieva Ose.Latvijas 12.g.s.beigu-17.g.s. vācu piļu leksikons. Latvijas viduslaiku pilis IV - Latvijas vēstures institūta apgāds sab.fonds - Līga Lapa - 507,00 Ls
Grāmata Andris Caune.Ieva Ose ''Latvijas 12.gadsimta beigu-17.gadsimta vācu piļu leksikons'' sērijā Latvijas viduslaiku pilis - Latvijas vēstures institūta apgāds sab.fonds - Līga Lapa - 1400,00 Ls
Rokasgrāmatas ''Muzeju arhitektūra'' sastādīšana - Vita Rinkeviča - 300,00 Ls
Rokasgrāmatas ''Muzeju arhitektūra'' sastādīšana - Vita Rinkeviča - 300,00 Ls
Valmieras pils. Arheologa stāsts - Valmieras novadpētniecības muzejs - Guna Medne - 138,00 Ls
Grāmata Antonija Vilcāne ''Senā Jersika'' - Latvijas vēstures institūta apgāds sab.fonds - Līga Lapa - 613,00 Ls
Rakstu krājums ''Tukuma novada kultūrvēsture'' - Tukuma muzejs - Ingrīda Smuškova - 643,00 Ls
Rakstu krājums ''Poļu kultūra Latvijā'' - Latvijas Poļu savienība - Renāte Čaupule - 1000,00 Ls
Grāmata Arheoloģiskie pētījumi Latvijā 2002.-2003.g - Latvijas vēstures institūta apgāds sab.fonds - Līga Lapa - 1400,00 Ls
Valsts vēstures arhīva materiālu vākšana grāmatai ''Ērgļi'' - Inese Mailīte - 300,00 Ls
Grāmata M. Caune ''Rīgas pils'' - J.L.V. SIA - Zigrīda Krauze - 1800,00 Ls
Rakstu krājuma ''Kandavas novada vēsture'' sagatavošana - Tukuma muzejs - Loāna Šulca - 1200,00 Ls
Kuldīgas pils vēsturiskā izpēte - Kuldīgas novada muzejs - Maija Dziesma - 400,00 Ls + 400,00 Ls - Agris Dzenis
Interneta lappuse "Latvijas viduslaiku pilis" - Renāta Rimša - 300,00 Ls
Latvijas piļu un muižu asociācija s/o www.pilis.lv 2.posms - Laima Lupiķe - 400,00 Ls
www.pilis.lv - Latvijas Piļu un muižu asociācija, s/o - Laima Lupiķe - 300,00 Ls
Papildus informācija - www.kkf.lv