Zobenbrāļu ordeņa mestri
- Venno (arī: Vinno) fon Rorbahs 1202. - 1209. Noslepkavots Rīgā.
- Folkvīns 1209. - 1236. Kritis Saules kaujā.
Vācu ordeņa mestri Livonija (Livonijas ordeņa mestri)
- Balkes Hermanis 1237. - 1243.
- Heinrihs fon Hinnenbergs (arī: fon Heimburgs) 1243.
- Dītrihs fon Groningens 1244. - 1248.
- Andreass fon Stirlants (arī: Andrejs fon Stuklands; arī: fon Stine) 1248. -1252.
- Eberhards fon Seime (arī: fon Sēne) 1253. (?)
- Anno fon Zangerhauzens 1253.- 1256. Pēc tam Vācu ordeņa augstmestrs.
- Burhards fon Hornhūzens 1257. - 1260.
- Georgs fon Eikstats 1260.-1261.
- Verners fon Breithauzens 1261. - 1263.
- Konrāds fon Manderns (arī: fon Mēdems) 1263. - 1266.
- Otons fon Luterbergs (arī: fon Rodensteins) 1266. -1270.
- Andreass fon Vestfālens (arī: fon Vitens) 1270.
- Valters fon Nordeke 1270.-1273.
- Ernsts fon Racburgs (arī: fon Rozenbergs) 1274.-1279.
- Konrāds fon Feihtvangens (ari: fon Buktvangens) 1279.-1281. Pēc tam Vācu ordeņa augstmestrs.
- Vilems (ari: Vilhelms) Surborgs alias fon Endorfs 1281 .-1287.
- Konrāds fon Hercogenšteins (arī: Kuno fon Hacigenšteins) 1288.-1289.
- Bolto fon Hohenbahs 1290.-1293.
- Heinrihs fon Dumpeshāgens (arī: fon Dincelāge) 1295.-1296.
- Bruno 1297.-1298.
- Gotfrīds fon Roga 1298.-1307.
- Gerhards fon Jorke 1309.-1328.
- Eberhards fon Monheims 1328.-1340.
- Burhards fon Dreilēvs 1340.-1345.
- Gosvins fon Hērike 1345.-1359.
- Arnolds fon Fītinghofs 1360.-1364.
- Vilhelms fon Brimersheims (arī: fon Freimersens) 1364.-1383.
- Robiņš fon Elcens (arī: Lobe Ulzens) 1385.-1388.
- Vennemārs (arī:Valdemārs) fon Brigenejs 1389.-1401.
- Konrāds fon Fītinghofs 1401.-1413.
- Dītrihs fon Torks (arr Tirks) 1413.-1415.
- Zigfrīds Landers fon Španheims 1415.-1424.
- Cīse fon Rūtenbergs 1424.-1433.
- Franke Kersdorfs 1433.-1435.
- Heinrihs fon Bokenforde, saukts Šungels 1435.-1437.
- Heidenreihs Finke fon Averbergs 1434.-1450.
- Johans fon Mengdens, saukts Osthofs 1450.-1469.
- Johans Volthūzs fon Herse 1470.-1471.
- Bernds fon der Borhs 1471.-1483.
- Johans Freitāgs fon Loringhofens 1483.-1494.
- Valters fon Pletenbergs 1494.-1535.
- Hermanis fon Brigenejs, saukts Hāzenkamps 1535.-1549.
- Johans fon der Reke 1549.-1551.
- Hinrihs (arī: Heinrihs) fon Galens 1551.-1557.
- Vilhelms fon Firstenbergs 1557.-1559.
- Gothards fon Ketlers 1559-1562. Pēc tam pirmais Kurzemes hercogs.
Ikšķiles un Rīgas bīskapi
- Meinhards (l 186. - 1196.)
- Bertolds (l 196. - 1198.)
- Alberts (fon Bukshēvdens) 1199. - 1229.
- Nikolajs (arī: Nikolauss) 1231. (fakt.1229.) - 1253.
Rīgas arhibīskapi
- Alberts II (Zauerbērs; ari: Zuerbērs) 1253.-1273.
- Johans I (fon Lune) 1273.-1284.
- Johans II (fon Fehtens) 1285.(1286.)-1294.
- Johans III (fon Šverins) 1295.-1300.
- Isarnus 1300.-1302.
- Vakanta vieta 1302.-1304.
- Fridrihs (Peršteins) 1304.-1341.
- Engelberts (fon Dolens) 1341.-1348.
- Fromholds (fon Fishūzens) 1348.-1370.
- Zigfrīds (fon Blombergs) 1370.-1374.
- Johans IV (fon Sintens) 1374.-1393.
- Johans V (fon Vallenrode) 1393.-1418.
- Johans VI (Ambundi) 1418.-1424.
- Henings (Šarpenbergs) 1424.-1427.
- Silvestrs (Stodevešers) 1448.-1479.
- Stefans (Grube) 1480.-1483.
- Miķelis (arī: Mihaels) Hildebrands 1484.-1509.
- Jaspers (Linde) 1509.-1524.
- Johans VII (Blankenfelds) 1524.-1527.
- Toms (arī: Tomass Šenings) 1528.-1539.
- Vilhelms (Brandenburgas - Kulmbahas markgrāfs) 1539.-1564.
- Kristofs (Meklenburgas hercogs) - koadjutors 1556.g.
Cēsu katoļu bīskapi
- Johans Solikovskis 1582.-1583.
- Aleksandrs Miļinskis 1583.
- Andreass Patricijs Ņideckis 1583.-1587.
- Oto fon Šenkings 1587.-1621. (miris 1637.g.)
PĀVESTI - VIDZEMES BAZNĪCAS VALSTS VIRSVALDNIEKI
Pirmā misionāra - svētīgā Meinarda darbība senajā Vidzemē sākās pāvesta Aleksandra III (1159.-1181.) laikā un pakāpeniski attīstījās viņa pēcnācēju virsvadībā. Bet pati Vidzemes valsts nodibinājās tikai slavenā pāvesta Inocenta III valdīšanas laikā un viņš ari bija pirmais Vidzemes Baznīcas valsts virsvaldnieks. Vidzemes Baznīcas valsts pastāvēšanas laikā sv. Pētera krēslā valdīja pavisam 49 pāvesti, kam piederēja augstākā vara pār mūsu zemi. Šie Vidzemes Baznīcas valsts augstākās suverēnās varas nesēji bija sekojoši:
- Inocents III 1198.-1216.
- Honorijs III 1216.-1227.
- Gregors IX 1227.-1241.
- Celestīns IV 1241.-1241.
- Inocents IV 1243.-1254.
- Aleksandrs IV 1254.-1261.
- Urbāns IV 1261.-1264.
- Klements IV 1265.-1268.
- Gregors X 1271.-1276.
- Inocents V 1276.-1276.
- Adrians V 1276.-1276.
- Jānis XXI 1276.-1277.
- Nikolajs III 1277.-1280.
- Mārtiņš IV 1281.-1285.
- Honorijs IV 1285.- 1287.
- Nikolajs IV 1288.- 1292.
- Celestīns V 1294.- 1294.
- Bonifācijs Vili 1294- 1303.
- Benedikts XI 1303.- 1304.
- Klemenss V 1305.- 1314.
- Jānis XXII 1316.- 1334.
- Benedikts XII 1334.- 1342.
- Klements VI 1342.- 1352.
- Inocents VI 1352.- 1363.
- Urbāns V 1362.- 1370.
- Gregors XI 1370.- 1378.
- Urbāns VI 1378.- 1389.
- Bonifācijs IX 1389.- 1404.
- Inocents VII 1404.- 1406.
- Gregors XII 1406.- 1415.
- Mārtiņš V 1417.- 1431.
- Eugens IV 1431.- 1447.
- Nikolajs V H47.-1455.
- Kaliksts III 1455.- 1458.
- Pijs II 1458.- 1464.
- Paulus II 1464.- 1471.
- Sikstus IV 1471.- 1484.
- Inocents VIII 1484- 1492.
- Aleksandrs VI 1492.- 1503.
- Pijs III 1503.- 1503.
- Jūlijs II 1503.- 1513.
- Leons X 1513.- 1521.
- Adrians VI 1522.- 1523.
- Klements VII 1523- 1534.
- Paulus III 1534.- 1549.
- Jūlijs III 1550.- 1555.
- Marcellus II 1555.- 1555.
- Paulus IV 1555.- 1559.
- Pijs IV 1559.- 1561.
Šīs Interneta lappuses izveidotas ar
Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu
www.kkf.lv
|
|
Astrologs Aleksandrs Sokolovs Psiholoģiskā analīze un precīza prognoze +371 9547687
|