|
|
Piļu stāvoklis Aizkraukle I - Ascheraden
Autīne Daugmale Dunalka Engure Gramzda Kubesele Nīcgale Preiļi Satekle Satezele Ungurmuiža
|
Asotes pils (Asutene - Aszuten)(pirms 13. gadsimta)
Asotes pilskalns atrodas valsts Latgales daļā, gandrīz pie pašas Jēkabpils (agrāk Krustpils) pilsētas robežas. Administratīvi Asote atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā 2 km augšup Jēkabpils pilsētas, morēnu pacēluma malā. 10 m augstais pilskalns atrodas 2,5 km augšpus tilta pār Daugavu un 200 m uz ziemeļiem no Rīgas-Daugavpils šosejas.
Vieta bijusi apdzīvota no pirmās tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 13. gadsimtam. Pēc krustnešu ierašanās Asotes vārds parādās vēstures dokumentos, kur fiksēta šāda šīs vietas nosaukuma rakstība: 1211. gadā - Aszute (latīņu val.), Adzudene; 1255. gadā - Assuten. Latviešu Indriķa hronikas piezīmēs dotas arī šādas versijas: Aszute (tagad Osot, Assoten pie Kreicburgas).
Asote bija koka pils, tāda paša nosaukuma latgaļu Jersikas valsts pilsnovada administratīvais un militārais centrs. Jersikas kņaziste iekļāva vismaz 9 pilsnovadus, t.sk. Asoti, Oliņkalnu, Cesvaini, Mārcienu, Autīni. Kā aizsardzības nocietinājums Asote pastāvēja jau pirms 13. gadsimta. 11. gadsimtā tika izveidota jauna pilskalna aizsardzības sistēma ar gredzenveida aizsargvalni.
Pēc Jersikas valsts pakļaušanas 1209. gadā tās valdnieks Visvaldis, atguvis savas zemes no bīskapa Alberta nu jau kā lēni, bija spiests atteikties no daļas savas teritorijas. Jersikas zemju sadalīšana starp iekarotājiem notika 1211. gadā. Šajā zemes dalīšanas dokumentā pirmo reizi vēsturē parādās Asotes pils nosaukums (castrum Aszute vai Adzudene). Saskaņā ar līgumu par zemju sadali Asote un kaimiņu Liepenes pils nonāca bīskapa, vēlāk arhibīskapa valdījumā.
Citāts no 1211. gada līguma par pakļauto latgaļu un lībiešu zemju sadali:
Šajā gadījumā bīskapam piekrītas divas daļas, no kurām vienā ietilpst Asotes (Aszuti) pils Lepenu (Liepenes? - R.R.) un Bebernīnas ciemu robežās, kas kādreiz piederēja Jersikas karalim, ar visu atsevišķo īpašumu; otrajā ietilpst Autīnes (Autenini) un Alenes pilis ar to īpašumu. Kristus bruņiniekiem kā trešajai personai pieder daļa, kas ietver Zerdenes, Negestu, Cesvaines pilis ar to īpašumu. ... To, ka tas noticis, apliecina priesteris Alebrands, Domkapitula loceklis Sosata Radolfs, priesteris no Lonas Heinrihs (Latviešu Indriķis? - R.R.), Helmolds no Pleses, Konrāds no Vardenbergas, Nikolajs no Brēmenes, Egehards Skake, Segebands no Līnebo, bruņinieks Frīdolfs, Friteriks no Bodendikas.
Asotes pilskalns celts Daugavas senkrastā, 400 m no krasta, gar kuru stiepjas morēnas pauguru virkne, pie Lazdupītes (agrāk sauktas arī par Asotes upi) ietekas Daugavā. Citos avotos šo upi dēvē arī par Dārzupīti. Upe puslokā no austrumiem, dienvidiem un rietumiem aptver pilskalnu, kura virsmas platība ir 67,5x55 m. Kalna nogāzes, kas vērstas pret Lazdupīti, ir aptuveni 10 m augstas. Daudz zemāka ir rietumu nogāze, kur pilskalns savienojas ar morēnas pauguru grēdu. Šajā vietā ticis izrakts aizsarggrāvis un uzbērts aptuveni 2 m augsts valnis.
Apmetne bijusi apdzīvota ilgstoši, kopš 1. tūkstošgades pirms mūsu ēras arheologi ir atklājuši 16 apdzīvotības slāņus. Pils apbūve pēc vairākkārtējiem ugunsgrēkiem vienmēr tikusi atjaunota. Asotes apmetnes izrakumi liecina, ka vienlaikus bija apdzīvotas vairāk nekā 25 mājas (katra ar platību 25-30 kv.m), kuras aptvēra aizsargsiena. 1.-8. gadsimtā apmetne tika maz izmantota. Spēcīgi nocietinājumi tika izveidoti tikai 9.-10. gadsimta beigās un sastāvēja no baļķu žoga, ko veidoja divas paralēlas sienas ar 3-3,5 m attālumu starp tām. Ik pēc 4 m šīs dubultās sienas savienoja šķērssienu pāris ar aptuveni 1 m attālumu starp tām.
Gredzenveida zemes aizsargvalnis uz baļķu pamatnes datēts ar 11. gadsimtu. Ieeju apsargāja tornis, celts guļbūves tehnikā, tāpat kā apmetnes iekšienē esošie mājokļi. Asotes nocietinājumus 1. gadsimtā veidoja aizsargvaļņi, kas apbūvēti ap visu virsotni. Tā rāmis tika veidots ar t.s. kameru palīdzību, kuras saliktas no horizontāli guldītiem baļķiem. Valnis tika izmantots kā pamats uz tā uzbūvētajām koka aizsargkonstrukcijām.
1924. gadā E. Brastiņa vadītā ekspedīcija uzmērīja pilskalnu. Lūk, kā viņš pats raksturo apmetni: Viņš ir populārs pilskalns, jo atrodas tikai 3 km. no Krustpils un novietojies pašā lielceļa malā. Jau iztālēm redzams šis kalns ar savām mākslīgi nostāvinātām kalnmalām.Asotes pilskalns kādreiz atradies pašā Daugavas krastā. Vēlāk Daugava mainījuse savu gultni un atkāpusies kādu puskilometru uz dienvidiem no pilskalna No austrumiem un dienvidiem pilskalnu aptek Lagzdes upīte. Šais pusēs pilskalna sāni ir visai stāvi 10 m. augstumā. Ziemeļsāni ir veidoti no ielejas ar kuru pilskalns bijis atdalīts no pārējās augstienes ziemeļos un austrumos. Šī ieleja padziļināta ar rakumu un zemes uzmestas plakuma grāvja pusē 2 m. augstā uzbedumā, kas lēnām pāriet plakumā. Tā radies viegli iedobts, līdzens plakums, kuram rietumpuse augstāka. Sānmalas visapkārt panāktas vienmērīgi stāvas. Ieejas vieta nenosakāma. Zeme sastāv no irdenas grants.
Līdz pasaules karam pilskalns bija uzturējies vesels, bet kara laikā uzbedumā ierakta patvertne ar satiksmes eju. Tāpat arī gar plakuma dienvidmalu redzamas kara ierakumu atliekas. Ierakumos redzama spēcīga un bagāta mītņu kārta, kurā atrod bronzas rotas lietas, kaulus, ogles, trauku lauskas. Pēdējās ripu virpotas un viļņotu rakstu.
Tagad pilskalns apaudzis strupu zāli un retiem veciem bērziem. No viņa jauks skats uz Daugavu. Teika strupi teic, ka šai kalnā esot bijusi pils, kas senos karos nopostīta, tā to atstāstīja kāds vecs vietējais iedzīvotājs.
1949.-1954. gadā E. Šnore veica arheoloģiskos izrakumus Asotes pilskalnā, par ko liecina uzraksts uz piemiņas akmens, kas uzstādīts pie Rīgas-Daugavpils šosejas netālu no pilskalna. Izrakumu laikā tika atsegta aptuveni ceturtā daļa no pilskalna virsmas - 792 kv. m. Tika konstatēts, ka pilij bijušas divas ieejas - viena no rietumu (Daugavas) puses, otra no austrumiem. Ceļš, kas veda uz pili pa kalna nogāzi, bija bruģēts ar nelielu oļu uzbērumu. Pils ieejas bija aizsargātas ar koka torņiem līdzīgām konstrukcijām. Kopš 11. gadsimta pie pilskalna atradās apmetne - ciems ar platību ap 10 000 kv.m.
Sadzīves krāsns Asotes pilskalnā (pēc E. Šnores rekonstrukcijas)
Par Šnores ekspedīciju 1952. gadā presē bija šāds raksts:
Izrakumos atsegtajā pagalma daļā atradās nelielas koka celtnes no horizontāli krautiem baļķiem - koka guļbūves. Visas šīs 13. gadsimta koka būvniecības tradīcijas bija raksturīgas senajiem latgaļiem. Izrakumi liecināja, ka apdzīvotība Asotes pilskalnā neapstājās pēkšņi, bet tās intensitāte samazinājās pakāpeniski. 13. gadsimta beigās un 14. gadsimtā apmetnes tuvumā vairs nebija nocietinājumu, taču joprojām bija neliels iedzīvotāju daudzums, par ko citu starpā raksta Latvijas arheologs Ē. Mugurēvičs. Izrakumu laikā tika atrastas ēku un sadzīves priekšmetu paliekas. Ievērības cienīga ir dzelzs kausēšanas krāsns un podnieka darbnīca, kur jau no 10. gadsimta 2. puses traukus veidoja uz podnieka ripas.
Latvijas vēstures mācību grāmatās Asotes pils rekonstrukcija bieži dota regulāra apļa formā, kas nereti ļauj vilkt analoģijas ar tādiem pieminekļiem kā slāvu koka pilsēta Opole Silēzijā (ap 1000. gadu) vai pat nocietināto vikingu nometni Trelleborgu (ap 1000. gadu) dāņu Zēlandes salā.
Pēdējo reizi rakstītajos vēstures avotos Asotes pils (castrum Assuten) nosaukums parādās 1255. gadā. Pāvests Aleksandrs IV savā 1255. gada 31. marta bullā, kas izdota Neapolē un joprojām glabājas Vatikāna arhīvā, piemin Rīgas arhibīskapijas tiesības, kad tur Alberts II Zauerbērs bijis par arhibīskapu, un uzskaita arhibīskapijai piederošos īpašumus, t.sk. pilis Rīgā, Turaidā, Lielvārdē, Reskulā (Ikšķilē), Riemenē (Mālpilī), Dolē, Salaspilī, Koknesē, Asotē un Liepenē (Lipuškā), kā arī Jersikas pilskalnu. Vēlāk pēc visiem Eiropas nocietināšanas likumiem celtā Krustpils pils pārvaldīja Jersikai atņemto Asotes novadu. Vecā apmetne ar koka pili pamazām bojājās un sabruka.
Krievu-turku kara laikā (1877-1878) Krustpilī tika izvietoti turku karagūstekņi, no kuriem daudzi šeit palika uz pastāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna atrodas turku kapsēta. Tāpat netālu no tā atrodas Pirmā pasaules kara kareivju brāļu kapi, kuros apglabāti 336 krievu karavīri, no tiem zināmi 84. Turku kapi atrodas arī Cēsu pilsētā.
1980. gada ceļvedis vēstīja, ka Asotes pilskalna apkārtne kļuvusi par pilsētnieku (jēkabpiliešu) iecienītu pastaigu un slēpošanas vietu. Jāpiebilst, ka senie pilskalni bija iecienītas atpūtas vietas arī Latvijas Pirmās Republikas gados, par ko liecina daudzi arhīvos esošie fotodokumenti.
Informācijas avoti
https://www.latvijas-pilskalni.lv/asotes-pilskalns/ |
Pils fotogalerija Pilskalna rekonstrukcija
Pilskalna plāns
Līdzīga veida pilskalni citās valstīs
Aleksandra Sokolova Romāna P. foto (2005)
Pilskalna arheoloģiskie izrakumi 1950. gados
Pilskalns 1970. gados
Pilskalns 2005. gada maijā
Pils atrašanās vieta
|
|
© Renātas Rimšas dizains |
