|
|
Piļu stāvoklis Aizkraukle I - Ascheraden
Autīne Daugmale Dunalka Engure Gramzda Kubesele Nīcgale Preiļi Satekle Satezele Ungurmuiža
|
Liepenes pils (Lepene)(līdz 1211. gadam)
Pētniekiem nav vienota uzskata par Liepenes pils atrašanās vietu. Pilij bija jāatrodas Krustpils apkaimē, kaimiņos bijušajam Asotes pilsnovadam. Iespējams, ka tā atradās netālu no tagadējiem Lipušku vai Lindānu ciemiem, aptuveni 30 km uz austrumiem-ziemeļaustrumiem no Asotes pilskalna. Indriķis Šterns domā pils vietu bijušu kaut kur pie Preiļiem.
Liepenes pils piederēja Jersikas valdniekam, pēc tam Rīgas bīskapam, vēlāk arhibīskapam.
Pirmo reizi Liepenes pils (castrum Lepene) minēta Jersikas zemju dalīšanas dokumentā, kad kopā ar Asoti tā nonāca Rīgas bīskapa valdījumā. Jersikas zemju sadalīšana starp iekarotājiem notika 1211. gadā.
Citāts no 1211. gada līguma par pakļauto latgaļu un lībiešu zemju sadali:
Šajā gadījumā bīskapam piekrītas divas daļas, no kurām vienā ietilpst Asotes (Aszuti) pils Lepenu un Bebernīnas ciemu robežās, kas kādreiz piederēja Jersikas karalim, ar visu atsevišķo īpašumu; otrajā ietilpst Autīnes (Autenini) un Alenes pilis ar to īpašumu. Kristus bruņiniekiem kā trešajai pusei pieder daļa, kas ietver Zerdenes, Negestu, Cesvaines pilis ar to īpašumu. ... To, ka tas noticis, apliecina priesteris Alebrands, Domkapitula loceklis Sosata Radolfs, priesteris no Lonas Heinrihs, Helmolds no Pleses, Konrāds no Vardenbergas, Nikolajs no Brēmenes, Egehards Skake, Segebands no Līnebo, bruņinieks Frīdolfs, Friteriks no Bodendikas.
Liepenes pils (castrum Lepene) otrreiz rakstītos avotos minēta 1255. gadā, kad pāvests Aleksandrs IV saistībā ar Rīgas arhibīskapijas veidošanu jaunajam arhibīskapam Albertam Zauerbēram apstiprināja visus Rīgai līdz tam jau piederējušos īpašumus. bīskapija. Trešo un pēdējo reizi Liepenes vārds kā zemes apzīmējums (terra Lepen) parādās 1348. gadā.
Rīgas arhibīskapa Alberta Zauerbēra zīmogs
Kā savā "Latvijas katoļu baznīcas vēsturē" rakstīja kardināls Juliāns Vaivods:
Nosaukums Lipuška mums rada vienu pieņēmumu: ja tie būtu Lipuški pie Rāznas ezera, tad Liepenes pils būtu identificējama ar Mākoņkalna Folkenbergas pili! Bet Folkenberga tika uzcelta 1263. gadā, 8 gadus pēc pāvesta bullas. Un teritoriāli citi Lipuški, kas atrodas Sutru pagastā, akurāt atrodas tuvāk Jersikai un Asotei.
Vēsturnieki izteikuši vairākus pieņēmumus par iespējamo Liepenes pils atrašanās vietu, kurus apkopojusi E. Šnore (1961). K. Sīverss 19. gs. meklēja Liepeni Birzgales pagastā pie Lindes muižas, taču šo hipotēzi noraidīja I. Dērings (1879), mēģinot lokalizēt Liepeni austrumos no Aiviekstes pie Ungurmuižas.
A. Bīlenšteins (1892) norādīja uz divām iespējamām vietām - pie Ungurmuižas un Iršos (Ozolkalnā, Madonas novadā). Ozolkalnā Liepeni meklēja arī F. Balodis (1911) un E. Brastiņš (1928). Savukārt K. fon Lēviss of Menārs (1922) Liepeni lokalizēja A. Bīlenšteina pieminētajā Ungurmuižā. Pēc H. Lakmaņa (1933) domām, Liepene būtu jāmeklē 10 km uz rietumiem no Preiļiem pie Lipušku ciema. Šai hipotēzei piekrita arī A. Švābe (1940).
R. Šnore uzskatīja, ka Liepene atradās pie cita Lipušku ciema Jēkabpils novadā Marindzes ezera krastā. E. Šturms (1948) Liepeni lokalizēja Madonas novada Liepkalnē. Taču šajā vietā atrodas arhibīskapa pils Baltava. Jāatzīst, ka ar Liepenes pils lokalizāciju joprojām ir palicis daudz neskaidrību. Nevienā vietā, kur domāta bijusi Liepenes pilis, arheoloģiskā izpēte līdz šim vēl nav veikta.
Viennozīmīgi, ka pils bija celta no koka. Ne visas vāciešiem piederošās pilis 13. gs. bija akmens nocietinājumi. Līdz šim nav nekādu ziņu, ka Remīnē, Asotē, Liepenē un Jersikā būtu bijušas mūra pilis. Šajās vietās atradās koka pilis - vietējo iedzīvotāju pilskalni, kuri 13. gadsimta pirmajā pusē daļēji vai pilnībā pārgāja vāciešu īpašumā.
Vairākās vāciešu iekarotajās Livonijas pilīs tika saglabāti koka nocietinājumi, jo tās turpināja apdzīvot vietējie iedzīvotāji. Rīgas arhibīskapijas teritorijā šādas pilis bija Jersika, Liepene, Asote, Remīne. Diemžēl precīza atrašanās vieta zināma ne visām nosauktajām pilīm, jo 13. gadsimta beigās vai 14. gadsimta sākumā tās tika pamestas un vairs netika atjaunotas.
Vienkārši informācijai: Informācijas avoti:
I. Šterns "Latvijas vēsture 1180-1290. Krustakari" Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002 |
Fotogalerija
Atrašanās vieta
Jersikas kņaziste
Baznīca Lipuškos
|
|
© Renātas Rimšas dizains |
