Galvenā izvēlne
Galvenā

  Latvijas pilis
Latvija - galvenā
Piļu stāvoklis

Aizkraukle I - Ascheraden
Aizkraukle II - Ascheraden
Aizpute (B) - Hasenpoth
Aizpute (O) - Hasenpoth
Alsunga - Alschwangen
Altene - Altona
Alūksne - Marienburg
Āraiši I - Ezerpils
Āraiši II - Arrasch
Ārlava - Erwahlen
Asote - Aszuten
Augstroze - Hochrozen
Babīte - Baboth
Baltava - Baltow
Bauska - Bauske
Bērzaune - Bersohn
Bornsminde - Bornsmünde
Bramberģe - Brandenburg
Burtnieki - Burtneck
Cesvaine - Sesswegen
Cēsis I - Alt-Wenden
Cēsis II - Wenden
Cīrava - Zirau
Daugavpils - Alt-Dünaburg
Daugavpils - Dünaburg
Dignāja - Dubena
Dobe - Doben
Dobele - Doblen
Dole I - Alt-Dahlen
Dole II - Dahlen
Droga - Drogen
Dundaga - Dondangen
Durbe I - Lindale
Durbe - Durben
Dzērbene - Serben
Dzintare - Dsintern
Emburga - Annenburg
Embūte - Amboten
Ēdole - Edwahlen
Ērgļi - Erlaa
Ērģeme - Ermes
Gaujiena - Adsel
Grobiņa - Grobin
Gulbene - Schwanenburg
Ikšķile - Uexküll
Indrica - Nederitz
Jaunpils - Neuenburg
Jelgava - Mitau
Jersika - Gercike
Kalnamuiža - Hofzumberge
Kalsnava - Kalzenau
Kandava - Kandau
Kaupre - Abelhof
Kerkliņi - Kerklingen
Koknese - Kokenhuzen
Krāslava - Kreslawka
Krievciems - Ruschendorf
Krimulda - Kremon
Krustpils - Kreuzburg
Kuldīga - Goldingen
Kvēpene - Kwepen
Lielstraupe - Gross-Roop
Lielvārde I - Alt-Lennewarden
Lielvārde II - Lennewarden
Liepāja - Lyva
Liepene - Lepene
Limbaži - Lemsal
Lokstene - Loxten
Lubāna - Lubahn
Lugaži - Lude
Ludza - Ludsen
Ļaudona - Laudon
Mazstraupe - Klein-Roop
Mākoņkalns - Volkenberg
Mālpils - Lemburg
Mārtiņsala - Holm
Mežotne - Mezoten
Mujāņi - Mojahn
Mūrmuiža - Muremois
Nabe - Nabben
Nereta - Nerft
Nitaure - Nitau
Nurmuiža - Nurmhusen
Pekas kalns - Kaugershof
Piebalga - Pebalg
Piltene - Pilten
Pope - Popen
Priekule - Preekuln
Rauna I - Alt-Ronneburg
Rauna II - Ronneburg
Rēzekne - Rositten
Remīne - Remin
Rīga - visas pilis
Rinda - Angermünde
Ropaži - Rodenpois
Rozbeķi - Rosenbeck
Rūjiena - Rujen
Rundāle - Ruhenthal
Sabile - Zabeln
Saka - Sackenhausen
Salaspils - Kirchholm
Salacgrīva - Salis
Saldus - Frauenburg
Sēlpils - Selburg
Sigulda - Segewold
Skrunda - Schrunden
Skujene - Schujen
Smiltene - Smilten
Stābeģi - Eichenangern
Stende - Stenden
Suntaži - Sunzel
Svētkalns - Heiligenberg
Svitene - Schwitten
Šlokenbeka - Schlockenbeck
Talsi I - Alt-Talsen
Talsi II - Talsen
Tērvete - Terwetten
Tirza - Tirsen
Trikāta - Trikaten
Tukums - Tuckum
Turaida - Treyden
Ungurpils - Pürkeln
Vainiži - Wainzel
Valmiera - Volmar
Valtaiķi I - Oldenburg
Valtaiķi II - Neuhausen
Vārtāja - Wartagen
Ventspils - Windau
Viļaka - Marienhausen
Zaube - Jürgensburg

  Pilskalni un
  iespējamās pilis
Ainaži
Autīne
Daugmale
Dunalka
Engure
Gramzda
Kubesele
Nīcgale
Preiļi
Satekle
Satezele
Ungurmuiža

Satekles pils (Sotecle)

(13. gadsimta sākums)

Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13. gadsimta sākumā, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā sakarā ar to, ka 1208. gadā Satekles pilskungs Rūsiņš noslēdza pret igauņiem vērstu sadarbības līgumu ar Autines Varidoti un Cēsu Bertoldu.

1212. gada Autines sacelšanās laikā Rūsiņš gāja bojā, viņa zemi pievienoja Zobenbrāļu ordeņa valdījumiem 1224. gadā.

13. gadsimta sākumā Satekle bija Zobenbrāļu ordeņa daļā, 14. gadsimta sākuma dokumentos Satekles pils (Sotekele) jau ir atradusies Rīgas arhibīskapa zemē, kas liecina par labu hipotēzei par Satekles atrašanos Raunas pilskalnā. Ir divas galvenās Satekles pils atrašanās vietas hipotēzes.

Gaujas labajā krastā pilskalnā pie Raiskuma Kvēpenēm (Sievers, 1817; Bielenstein 1892; Balodis, 1910; Löwis of Menar, 1922; Švābe, 1936; Apals, 1986 u.c.), tomēr labajā krastā bīskapam Albertam pakļautie lībieši un latgaļi tiek pretstatīti Zobenbrāļu ordeņa sabiedrotajiem Rūsiņa latgaļiem, kuriem, tāpat kā šai sakarā minētajām Cēsīm, vajadzēja būt upes kreisajā krastā.

Gaujas kreisajā krastā Raunas Tanīsa kalnā (Juškevičs, 1927). Arheoloģiskie izrakumi Tanīsa kalnā (Balodis, 1928) parādīja, ka Rauna ir seno latgaļu nocietinājums, kas pastāvēja hronikā aprakstīto notikumu laikā 13.-14. gadsimtā. Šāda Satekles atrašanās vieta ļautu labāk saprast arī Zobenbrāļu ordeņa centienus ar 1208. gada līgumu nodrošināt sev visu lielāko Gaujas kreisā krasta latgaļu centru (Satekle, Beverīna, Autine) atbalstu.

Sākotnēji Satekle lokalizēta Sotakā netālu no Tērbatas (Arndt, 1747) vai Stāklītēs pie Plāņu muižas starp Suntažiem un Piebalgu (Pabst, 1867). Kā Sotekles atrašanās vieta nepieņemama ir bijusī Urgas muiža Alojas tuvumā (Lietgalietis, 1928), jo tā atrodas lībiešu teritorijā, turklāt tuvumā tur nav 13.gs. nocietinājumu.

Citas lokalizācijas gan Nītaures pilskalnā (Brastiņš, 1930), gan Vecpiebalgā, pilskalnā pie Lejasburkānu mājām (Laakmann, 1933), gan Vijciema Celitkalnā vai Kauguru Pekaskalnā (Arbusow, Bauer, 1955; Kleis, Tarvel, 1982).

Informācijas avoti:

"Indriķa hronika" Rīga "Zinātne" 1993
Latviešu konversācijas vārdnīca. 20.sējums, 39901-39903. sleja
A. Švābe "Tālava" Sējējs, 1936
E. Pabst, Livlaendische Chronik (1867)
C.G. Sievers, Beitraege zur Geographie Heinrichs von Lettland (1877)
H. Laakmann "Zur geschichte Heinrichs von Lettland und seiner Zeit" Beitraege zur Kunde Estlands XVIII, 2, 1933
H. Laakmann "Baltische Lande" 1939)
https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Satekle
https://et.wikipedia.org/wiki/Sotecle


Pils fotogalerija (iespējamās lokalizācijas)

Raunas Tanīsa kalns
R. Rimšas un G.V. foto
(2020 un 2014)

Kvēpene
R. Rimšas foto (2000)

Kauguru Pekas kalns
V. Smoļika foto (2008)

Pilskungs Rūsiņš

Atrašanās vieta

 

© Renātas Rimšas dizains