|
|
Piļu stāvoklis Aizkraukle I - Ascheraden
Autīne Daugmale Dunalka Engure Gramzda Kubesele Nīcgale Preiļi Satekle Satezele Ungurmuiža
|
Krievciema pils (Ruschendorf)(ap 1354. gadu)
Krievciemā atradās Rīgas arhibīskapa vasaļa pils Rušendorfa (nejaukt ar Rušendorfas pilsētiņu - mūsdienās Rusinovo, uz rietumiem no Pilas pilsētas, Polijā!). Taču mūsdienās jānodala kādreizējo Krievciema muižu Jēkabpils novada Variešu pagastā Aiviekstes kreisajā krastā un Krievciema ciemu Aiviekstes labajā krastā, Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā. Labā krasta Krievciems atrodas 9,6 km no Pļaviņām, 14 km no Krustpils un 132,8 km no Rīgas, ceļu P37 (Pļaviņas-Madona-Gulbene) un V924 (Pļaviņas-Krievciems) krustojumā.
Variešu pagasts tika izveidots 2009. gadā kā Krustpils novada daļa. Kopš 2021. gada tā ir Jēkabpils novada sastāvā. Aiviekstes pagasts tika izveidots 1922. gadā, atdaloties no Ungurmuižas pagasta. 1949. gadā tas tika likvidēts. 1990. gadā Aiviekstes pagasts atkal atgriežas administratīvajās kartēs. Kopš 2009. gada tas bija daļa no Pļaviņu novada, jaunās reformas laikā 2021. gada 1. jūlijā tika iekļauts Aizkraukles novadā.
Senatnē reģions ap Aivieksti, kur vēlāk parādījās Krievciema pils, piederēja Jersikas kņazistei un atradās tās centrālajā daļā. Kopš 1209. gada Jersika bija pakļauta Rīgas bīskapam, kas tika nostiprināts arī 1211. gada zemju dalīšanas līgumā un 1213. gada zemju apmaiņas līgumā.
Runājot par apdzīvoto vietu nosaukumu rašanos, jāpiemin, ka daudzi ciemi guva vārdus no savu iedzīvotāju tautības, piemēram, Krievciems (villa Ruthenorum) 1354. gadā, domājams, ved savu izcelsmi no krieviem, kas dzīvojuši šajā apkaimē (gūstekņi?).
Krievciema viduslaiku pils vieta jāmeklē Aiviekstes kreisajā krastā, apmēram 50 m uz rietumiem no Krievciema sētas (bijušās Krievciema muižas). Krievciems bija ietekmīgā Tīzenhauzenu klana Rīgas arhibīskapa vasaļu pils. Krievciems (villa Ruthenorum) rakstiskos avotos pirmo reizi tika pieminēts 1354. gadā, kad Krustpils novadā tika sakārtotas robežas starp Rīgas arhibīskapu Fromholdu fon Fifhūzenu un viņa vasaļiem - brāļiem Nikolaju, Engelbertu un Bartolomeju Tīzenhauzeniem.
Par to pašu raksta Livonijas piļu pētnieks Karls fon Lēviss of Menārs: "Ruschendorf, latviešu Krievuciems, Dinaburgas apriņķī Mazajā jeb Poļu Livonijā, Ewst [Aiviekstes] kreisajā krastā, minēta 1354. gadā, regulējot robežas starp arhibīskapu un viņa vasaļiem Tizenhauzeniem (villa Ruthenorum), kā arī mantojuma dalīšanā 1382. gadā. Broce sniedz šo drupu zīmējumu kā unbekannte Schlossruine (nezināmas pils drupas). Tagad tās pieder pie Kreizburgas [Krustpils] pils".
Tīzenhauzeniem lēnī tika piešķirta liela teritorija Rīgas arhibīskapijas austrumu daļā, kā arī zemes Aiviekstes kreisajā krastā, kur atradās Krievciems. Viduslaikos bīskapi un Livonijas ordenis apbalvoja ierēdņus un karotājus, iedalot viņiem zemi kopā ar uz tās dzīvojošajiem zemniekiem. Īpašums, kas nodots bruņiniekam mantojamā valdījumā, tika saukts par lēni (no vācu "Lehen" - aizņēmuma īpašums). Lēņa saņēmējam (vai vasalim) bija jāpilda savi pienākumi attiecībā uz ordeni vai bīskapiem, kas bija viņa sizerēni.
Bīskapu zemēs galvenais militārais spēks bija vācu vasaļu armija. Tāpēc bīskapi centās piesaistīt vācu vasaļus, piešķirot viņiem dažādas privilēģijas. Viņi piešķīra vasaļiem lielākus lēņus nekā ordeņa īpašumos. Bīskapu zemēs vasaļiem bija izdevīgākas lēņu mantojuma tiesības.
Smagi bruņotā bruņinieku kavalērija viduslaikos izšķīra gandrīz jebkuras kaujas iznākumu, tāpēc vasaļa pienākumi parasti bija saistīti ar bruņinieka militāro dienestu. Viens no tā laika vasaļu pienākumiem bija aizsargāt arhibīskapijas zemes no lietuviešu uzbrukumiem. Zemju drošībai un kā jauniegūto teritoriju kontroles centrus Tīzenhauzeni uzcēla vairākas pilis, tostarp Krievciemu. Līdz 1382. gadam pils celta arī Bērzaunē un līdz 1397. gadam Ērgļos. 16. gadsimta vidū Tīzenhauzeniem Vidzemē un Igaunijā jau piederēja 40 muižas un 6 mūra pilis.
Par Tīzenhauzenu īpašumiem, ieskaitot Krievciemu, pieminēts, piemēram, grāmatā "Liv-, est- und kurlaendisches Urkundenbuch: Nebst Regesten".
Pils celtniecība Krievciemā varēja notikt drīz pēc 1354. gada. Par pils pastāvēšanu tajā laikā liecina biežā Krievciema pieminēšana dažādos 14. gadsimta otrās puses un 15. gadsimta pierobežas noregulēšanas dokumentos (1382, 1388, 1455, 1457, 1460, 1473 un citos gados) ar šādiem nosaukumiem: Russchendorp, Russendorf, Russendorp, Russchen Dorpe, Ruschen dorpe.
Krievciema mūra pils celta Aiviekstes kreisajā krastā, līdzenā vietā. Vasaļa mājokli no ziemeļu puses aizsargāja 6 m augsta upes krasta stāva nogāze. Pils plānojums ir 29x19 m četrstūris. Rietumu pusē visā pils platumā bija pagrabi. Krievciema pils pēc izmēriem un plānojuma atgādina salīdzinoši tuvu, Aiviekstes pretējā krastā, bijušo mazo Kalsnavas pili, kas arī piederēja Tīzenhauzeniem.
Krievciems kopš viduslaikiem piederēja pie Krustpils draudzes, tāpēc atsevišķu baznīcu šeit necēla. Lai gan pārvaldības dokumenti nav saglabājušies, zināms, ka Turaidas fogta darbība veikta plašā teritorijā, tostarp Rīgā, Koknesē, Raunā un Krievciemā.
Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa teritoriālo strīdu rezultātā Krievciems pārgāja ordeņa rokās. 1456. gada 19. februārī Livonijas ordeņa mestrs Johans fon Mengede, atrodoties Valgā, iznomāja bruņiniekam Johanam Rebinderam zemes Rēzeknē un Krievciemā. Šo patrimoniālo īpašumu (dat Rusche dorp), kā arī Gotšalkam Rebinderam piederošās zemes gar Daugavu, ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs apstiprināja Berndam Rebinderam 1519. gada 7. jūlijā.
1507. gadā Krievciema muižu ar tai piederošajiem ciemiem nopirka Gerds Linde (Gerdt Linde). 1585. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Krievciema novadu kopā ar Asoti, Ungurmuižu, Krievciemu, Gostiņiem un citām apdzīvotām vietām un muižām nodeva Cēsu vaivadam Nikolajam Korfam, kura pēcnācējiem šie īpašumi piederēja līdz pat 20. gadsimta sākumam. No Kurzemes Priekules nākušajiem Korfiem piederēja arī pils Krustpilī.
Jau uz 17. gadsimtu mazā Krievciema pils sāka zaudēt savu saimniecisko un administratīvo nozīmi. Par novada centru kļuva Lamaņi, vēlāk Ungurmuiža. Vecā Krievciema pils tika pamesta, tai blakus izveidojās neliela Krievciema muiža.
Pils bija zaudējusi savu militāro nozīmi, taču vietas nosaukums joprojām sastopams arī vēlākos laikos, tostarp Zviedrijas-Polijas kara laikā (1600-1629). Pastāv versija, ka šī kara laikā pils tika nopostīta.
Saglabājusies cita starpā zviedru karaļa Gustava II Ādolfa vēstule kancleram Akselam Uksenšērnam, kas sūtīta no Bērzaunes 1625. gada 29. novembrī: “ Ābrams Īzaksons atstāja nocietināto nometni Krievciemā un ar daļu savas armijas pārcēlās uz Ļaudonu. Turp viņš nokļuva vesels, bet savainotos nežēlīgi nogalināja Kalsnavas zemnieki, tāpēc dosim viņiem mācību."
Uzskata, ka Krievciems pirmo reizi atzīmēts kartē "Tabula Ducatuum Livoniae et Curlandiae", kas izdota laika posmā no 1673. līdz 1686. gadam. Vēl 18. gadsimta beigās, par ko liecina K.H. Grasa zīmējums J.K. Broces zīmējumu kolekcijā, ievērojamas mūru paliekas vēl bija redzamas virs zemes.
19. gadsimtā, būvējot Krievciema muižas mūra saimniecības ēkas, senās pils mūrus pamazām nojauca un izmantoja kā būvmateriālu. Mūsdienās kādreizējo pils vietu iezīmē tikai neliels zemes pacēlums (1 m). Mūsdienās virszemes reljefā nekas neliecina, ka pils malās būtu bijuši izrakti grāvji. Lai gan no aizsardzības funkciju skatpunkta tiem vajadzēja tur būt.
20. gadsimtā Aiviekstes krastā izvērsās pavisam citi būvdarbi. Uzziņai: Aiviekstes upe iztek no Lubāna ezera ziemeļu gala un ietek Daugavā pie Pļaviņām. Tā ir lielākā Daugavas pieteka Latvijā (garums 114 km, baseina platība 9160 kv. km, kopējā līmeņa starpība 26,9 m). 1920. un 1930. gados Latvijā bija populāra mazo hidroelektrostaciju celtniecība.
Aiviekstes HES ir viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā. 1925. gadā parasto ciema ūdensdzirnavu vietā tika uzcelta tobrīd lielākā hidroelektrostacija Latvijā. Hidroelektrostacijas radītāji bija K. Zadde, E. Lūsis un F. Ansons. Tā bija pirmā lielā hidroelektrostacija Latvijā līdz Ķeguma HES uzcelšanai 1938. gadā. Šobrīd Aiviekstes HES ar 1,2 MW jaudu pieder pie valsts mazajām elektrostacijām un saražo aptuveni 0,1% no visas Latvijā saražotās enerģijas. Par to, kā stacija no lielākās valstī kļuva par mazāko, stāsta ekspozīcija vietējā muzejā pie spēkstacijas. Tūristi var vērot turbīnu darbību un apskatīt t.s. "zivju ceļu".
Lejpus Krievciema Aiviekstes upē uzbūvēja divas t.s. mazās hidroelektrostacijas: Spridzēnu HES (koordinātas 56°37'24"N 25°52'19"E) un Vēžu HES (56°37'23.988"N, 25°52'22.008"E). Mazo hidroelektrostaciju būvniecība 20. gadsimta pirmajā pusē ietekmēja vietējo ekoloģiju, tostarp ūdens līmeņa izmaiņas upēs. Tiek pieņemts, ka Aiviekstes līmenis pie Krievciema pils tās būvniecības gados bija augstāks.
Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā, padomju armijai atkāpjoties, tika sagrauts dzelzceļa tilts pāri Aiviekstei, traucējot saziņu starp abiem upes krastiem, par ko vēstīts laikrakstā "Tēvija" 1941. gada 6. augustā. Kauju laikā 1944. gadā cieta arī Krievciems. 1944. gada 10. augustā zem vācu karaspēka stipras uguns padomju karaspēks pēc īsas, bet masīvas artilērijas sagatavošanas apšaudes ar improvizētiem līdzekļiem forsēja Aiviekstes upi pie Krievciema. Līdz tās pašas dienas vakaram tika ieņemts piecus kilometrus gar frontes līniju un divus kilometrus dziļš placdarms, no kurienes atklājās ceļš uz Vidzemi un tālajām pieejām Rīgai. Cīņas par placdarma noturēšanu turpinājās no 11. līdz 13. augustam.
2002. gadā A. Caune un I. Ose veica pils vietas uzmērīšanu un uzzīmēja plāna skici. Viņi konstatēja, ka gar paaugstinājuma malām redzams ar velēnu apaudzis zemes uzkalniņš, kurā vietām redzami atsevišķi lielāki laukakmeņi, kas norāda uz pils mūru atrašanās vietu. No pils pagrabiem, kas tagad atrodas pazemē, var saskatīt pussabrukušas velves un caurumus vēl saglabājušās ķieģeļu velvēs, kas vietām sedz pagrabus. Pils mūru biezumu nevar noteikt, neattīrot to atliekas no velēnām. Pils rietumu galā virs pagrabiem noteikti atradās dzīvojamā ēka.
2014. un 2022. gadā pils vieta palika bez izmaiņām. Apkārt tika atzīmētas vairākas ēkas no laukakmeņiem, kas, visai iespējams, celtas no akmeņiem, kas ņemti no Krievciema pilsdrupām. Tās arī laika gaitā pakāpeniski sabrūk (sk. foto šīs lapas labajā slejā).
Informācijas avoti:
"Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons" Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004 |
Pils fotogalerija
Renātas Rimšas foto
Pils plāns
Aiviekstes krastu
Atrašanās vieta
Citi foto
Aiviekstes HES
Renātas Rimšas foto (2014)
Senie HES foto
Vēžu HES
|
|
© Renātas Rimšas dizains |
