Galvenā izvēlne
Galvenā

Latvijas pilis
Latvija - galvenā
Piļu stāvoklis

Aizkraukle I - Ascheraden
Aizkraukle II - Ascheraden
Aizpute (B) - Hasenpoth
Aizpute (O) - Hasenpoth
Alsunga - Alschwangen
Altene - Altona
Alūksne - Marienburg
Āraiši I - Ezerpils
Āraiši II - Arrasch
Ārlava - Erwahlen
Asote - Aszuten
Augstroze - Hochrozen
Babīte - Baboth
Baltava - Baltow
Bauska - Bauske
Bērzaune - Bersohn
Bornsminde - Bornsmünde
Bramberģe - Brandenburg
Burtnieki - Burtneck
Cesvaine - Sesswegen
Cēsis I - Alt-Wenden
Cēsis II - Wenden
Cīrava - Zirau
Daugavpils - Alt-Dünaburg
Daugavpils - Dünaburg
Dignāja - Dubena
Dobe - Doben
Dobele - Doblen
Dole I - Alt-Dahlen
Dole II - Dahlen
Droga - Drogen
Dundaga - Dondangen
Durbe I - Lindale
Durbe - Durben
Dzērbene - Serben
Dzintare - Dsintern
Emburga - Annenburg
Embūte - Amboten
Ēdole - Edwahlen
Ērgļi - Erlaa
Ērģeme - Ermes
Grobiņa - Grobin
Gulbene - Schwanenburg
Ikšķile - Uexküll
Indrica - Nederitz
Jaunpils - Neuenburg
Jelgava - Mitau
Jersika - Gercike
Kalnamuiža - Hofzumberge
Kalsnava - Kalzenau
Kandava - Kandau
Kaupre - Abelhof
Kerkliņi - Kerklingen
Koknese - Kokenhuzen
Krāslava - Kreslawka
Krievciems - Ruschendorf
Krimulda - Kremon
Krustpils - Kreuzburg
Kuldīga - Goldingen
Kvēpene - Kwepen
Lielstraupe - Gross-Roop
Lielvārde I - Alt-Lennewarden
Lielvārde II - Lennewarden
Liepāja - Lyva
Liepene - Lepene
Limbaži - Lemsal
Lokstene - Loxten
Lubāna - Lubahn
Lugaži - Lude
Ludza - Ludsen
Ļaudona - Laudon
Mazstraupe - Klein-Roop
Mākoņkalns - Volkenberg
Mālpils - Lemburg
Mārtiņsala - Holm
Mežotne - Mezoten
Mujāņi - Mojahn
Mūrmuiža - Muremois
Nabe - Nabben
Nereta - Nerft
Nitaure - Nitau
Nurmuiža - Nurmhusen
Pekas kalns - Kaugershof
Piebalga - Pebalg
Piltene - Pilten
Pope - Popen
Priekule - Preekuln
Rauna I - Alt-Ronneburg
Rauna II - Ronneburg
Rēzekne - Rositten
Remīne - Remin
Rīga - visas pilis
Rinda - Angermünde
Ropaži - Rodenpois
Rozbeķi - Rosenbeck
Sabile - Zabeln
Saka - Sackenhausen
Salaspils - Kirchholm
Salacgrīva - Salis
Saldus - Frauenburg
Sēlpils - Selburg
Sigulda - Segewold
Skrunda - Schrunden
Skujene - Schujen
Smiltene - Smilten
Stābeģi - Eichenangern
Stende - Stenden
Suntaži - Sunzel
Svētkalns - Heiligenberg
Svitene - Schwitten
Šlokenbeka - Schlockenbeck
Talsi I - Alt-Talsen
Talsi II - Talsen
Tērvete - Terwetten
Tirza - Tirsen
Trikāta - Trikaten
Tukums - Tuckum
Turaida - Treyden
Ungurpils - Pürkeln
Vainiži - Wainzel
Valmiera - Volmar
Valtaiķi I - Oldenburg
Valtaiķi II - Neuhausen
Vārtāja - Wartagen
Ventspils - Windau
Zaube - Jürgensburg

Pilskalni un iespējamās pilis
Ainaži
Autīne
Dunalka
Engure
Gramzda
Kubesele
Nīcgale
Preiļi
Satekle
Satezele
Ungurmuiža

Citas pilis
Igaunijas pilis
Lietuvas pilis
Citas zemes

Raksti par tēmu:

Ārlavas pils (Ervālene - Erwahlen)

(pirms 1497. gada)

R. Rimšas foto (2011)

Bijušās Ervālenes pils vieta atrodas Talsu novadā, ietilpst Valdemārpils lauku apvidū, 5 km uz ziemeļrietumiem no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļgala lēzenajā austrumu krastā, bijušās Ārlavas muižas teritorijā, apmēram 100 m uz austrumiem no Mazrojas upītes pietekas no ezera. Precīzu pils kādreizējo atrašanās vietu tagad dabā nav iespējams noteikt.

Ārlava bija Kurzemes (Piltenes) bīskapijas pils. Ārlava bija sena kuršu cilts dzīvesvieta, dokumentos pirmo reizi pieminēta 1231. gadā. Rakstu avotos kopš šī gada Ārlava minēta kā Arowelle, Erwahlen, Arwalen, Arwal, Arevale, Arwallenn.

Saskaņā ar 1253. gada līgumu par kuršu zemju sadali starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu, Ārlava nonāca bīskapijas pakļautībā. Tā kļuva par vienu no Kurzemes bīskapijas iecirkņiem, kuru pārvaldīja amtmanis (pārvaldnieks). Ordeņa zemes Kurzemes bīskapiju dalīja 3 teritoriāli nesaistītās daļās: Piltenes-Dundagas (kopš 1439), Sakas un Aizputes-Embūtes apriņķos. 15. gadsimta 2. pusē Kurzemes bīskapija tika sadalīta 8 muižu apriņķos jeb iecirkņos (Piltenes, Dundagas, Ārlavas, Puzes, Aizputes, Valtaiķu, Embūtes, Cīravas-Pērkones).

Pils celšanas laiks nav zināms. Ārlavas pilsnovads (borchsokinge) pirmo reizi rakstos minēts 1497. gadā. Tāpēc vēsturnieks L. Arbuzovs (1938) uzskata, ka Ārlavas pils varēja būt uzcelta pirms 1497. gada, tas ir, tikai 15. gadsimtā.

Par pils pastāvēšanu 16. gadsimtā liecina Kurzemes bīskapa Hermaņa Ronneberga 1537. gadā savā Ārlavas pilī (in unseren Hause tho Arwallenn) izdots dokuments. Tāpat Ārlava (Erwahlen) vienā no 1537. gada dokumentiem minēta arī kā bīskapa nams (Haus). Kā pils Ārlava pieminēta Livonijas piļu sarakstā 1555. gadā. Vairāk dokumentētu liecību par pili nav.

Pēc pēdējā Kurzemes bīskapa hercoga Magnusa nāves Ārlava 1583. gadā nonāca Polijas pakļautībā, kļūstot par vienu no septiņām Piltenes apriņķa draudzēm. Līdz 1644. gadam Ārlavas pagastā ietilpa arī zviedru zvejnieku apdzīvotā Roņu sala.

1656. gadā Ārlavu ieguva Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers. Kurzemes, Zemgales un Žemaitijas 1659. gada kartē N. Sansons d'Abevils viņa 1664.-67. gadā Parīzē izdotajā atlasā Ārlavu (Erwalen) citu starpā ir apveltījis ar cietokšņa mūru apzīmējumu.

Zviedrijas-Polijas kara laikā 17. gadsimta otrajā pusē poļu karaspēks, postot valsti, virzījās cauri Kandavai un Talsiem uz Ārlavu. Ārlava kā pils vairs nav minēta nevienā 17. gadsimta dokumentā. Nav arī leģendu un teiku par viņas atrašanās vietu. Kārlis fon Lēviss of Menārs (1922) Ārlavu ierindoja tikai starp iespējamām pilīm, bet visi pārējie Latvijas 20. gadsimta piļu pētnieki to iekļāvuši savos mūra piļu sarakstos.

Tagadējā Ārlavas muižas ēka celta 18.-19. gadsimtu mijā, pārbūvēta 19.gadsimtā. Muižas parkā aug Latvijā lielākais sudrabvītols (stumbra apkārtmērs 5,8 m, augstums 21 m). Ārlavas bērzu birzs (6,3 ha) stādīta jau 17. gs.

Ārlavas muiža 2000. gada maijā:

1999. gadā I. Ose un A. Caune pētīja iespējamo pils atrašanās vietu. Pētot dabā Ārlavas muižas kādreizējo centru 1999. gadā, netika atrastas ne senu zemes nocietinājumu pēdas, ne viduslaiku mūru paliekas. Kā vienīgo norādi par bijušās pils vietas nocietināšanu var ņemt lēzenu gravu vai bijušo grāvi, kas atrodas uz ziemeļiem no muižas.

R. Rimšas foto (2011)

Kopš 2010. gada Valdemārpils un Ārlavas pagasts ir iekļauti Talsu novadā. Bijušās muižas telpās tagad atrodas pansionāts. No pansionāta aizmugures paveras plašs skats uz Sasmakas ezeru. Sasmakas ezers ir 7,5 km garš un līdz 0,5 km plats. Dažas ēkas un bijušās muižas žoga paliekas ir būvētas no laukakmeņiem, kas, iespējams, savulaik ņemti no Ārlavas pilsdrupām.

Baznīca - R. Rimšas foto (2015)

Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca

Pirmās rakstiskās liecības par baznīcu ir datētas ar 1383. gadu. Koka baznīca celta 17. gadsimta otrajā pusē, 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl bija labā stāvoklī, bet 1777. gadā sabruka, kā ziņots vizitācijas protokolā. Jaunas baznīcas celtniecība Ārlavā tika pabeigta 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca ieguva pēc pārbūves 1862.-1863. gadā. Kancele, ērģeles un altāris ir atzīti par kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Ārlavas baznīca ir lielākā no Talsu novada lauku baznīcām, šeit kristīts pats Krišjānis Valdemārs. Pie baznīcas 2005. gadā no vēja savīta skārda jumta izveidota instalācija.

Baznīca - R. Rimšas foto (2015)

1819. gadā šeit notika zemnieku nemieri - Kurzemes guberņā notika pagasta tiesu “vēlēšanas”. Muižnieki par tiesnešiem iecēla sev tīkamus cilvēkus. Ārlavas draudzes zemnieki atteicās atzīt jaunos tiesnešus, kuri savus pienākumus varēja sākt tikai pēc zvēresta došanas baznīcā. Bruņoti zemnieki aplenca Ārlavas baznīcu, lai neielaistu tajā ne mācītāju, ne tiesnešus. Zemes īpašnieki un viņu rokaspuiši centās salauzt zemnieku pretestību. Notika īsta kauja. Muižnieku baronu Štempelu, kurš jāja baltā zirgā, zemnieki kopā ar zirgu pārmeta pāri baznīcas žogam. Nemieri izplatījās visā Ārlavas pagastā, un tos nežēlīgi apspieda pats ģenerālgubernators Pauluči, kurš ieradās notikuma vietā ar lielu armijas vienību.

Baznīca

PIELIKUMS: Latviešu tautas leģenda par svēto Juri no Talsiem

Senos laikos pirms zviedru kara pa Talsu apriņķi staigāja viens pravietis, saukts par svēto Juri. Viņš sludināja, ka pie Ārlavas būs karš, Talsu baznīca sprediķa laikā iegāzīsies un citas lietas, kas piepildījās. Netālu no Ārlavas notika kauja ar zviedriem, pret kuriem cēlās pat sievietes ar priekšautos turamiem akmeņiem, kurus svieda uz viņiem. Baznīcas vadība, baidoties no svētā Jura pareģojuma, ka baznīca iebruks, baznīcu trīs reizes pārbūvēja no pašiem pamatiem. Baznīcas pagrabi bija pilni ar zeltu. Lai stiprinātu baznīcas pamatus, pagrabus aizbēra ar zemi un akmeņiem. Šoreiz zelts no pagrabiem tika pārnests uz baznīcu un kļuva redzams.

Informācijas avoti:

“Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons” Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004
“Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999. gadā” Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000
“Lithuania on the Map” Vilnius, Lietuvos nacionalinio muziejaus biblioteka, 1999 09 26 - 1999 12 11
A. Plaudis “Ceļvedis pa Latviju”, Rīga, “Jumava”, 1998
“Latviešu tautas teikas”, Rīga, “Jānis Roze”, 1998
"История Латвийской ССР. Т.1 "С древнейших времен до 1860 г." Рига; Изд-во Академии наук Латв. ССР, 1952
“Советская Латвия” (энциклопедия) Рига; Гл. ред. энц., 1985
Я. Знотынь, А. Андерсон “Талсы” Рига; Латгосиздат, 1958
http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9139&prop_id=256&show_avots=1
http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5568&prop_id=211&show_avots=1
http://www.valdemarpils.lv/?mod=75
http://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%80rlava
http://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%80rlavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_German_exonyms_for_places_in_Latvia
http://www.d-pils.lv/news/2/279759
http://www.maplandia.com/latvia/talsu/arlava/http://www.panoramio.com/photo/13551267

Pils fotogalerija
R. Rimšas foto (2011)

R. Rimšas foto (1999)

Valērija Smoļika foto
(2011)

Baznīca, kurā 1825. gadā tika kristīts Krišjānis Valdemārs

Senie foto

R. Rimšas un Valērija Smoļika foto (2015)

Atrašanās vieta

Ervālene vecās kartēs

Cita simbolika

© Renātas Rimšas dizains