Galvenā izvēlne
Galvenā

Latvijas pilis
Latvija - galvenā
Piļu stāvoklis

Aizkraukle I - Ascheraden
Aizkraukle II - Ascheraden
Aizpute (B) - Hasenpoth
Aizpute (O) - Hasenpoth
Alsunga - Alschwangen
Altene - Altona
Alūksne - Marienburg
Āraiši I - Ezerpils
Āraiši II - Arrasch
Ārlava - Erwahlen
Asote - Aszuten
Augstroze - Hochrozen
Babīte - Baboth
Baltava - Baltow
Bauska - Bauske
Bērzaune - Bersohn
Bornsminde - Bornsmünde
Bramberģe - Brandenburg
Burtnieki - Burtneck
Cesvaine - Sesswegen
Cēsis I - Alt-Wenden
Cēsis II - Wenden
Cīrava - Zirau
Daugavpils - Alt-Dünaburg
Daugavpils - Dünaburg
Dignāja - Dubena
Dobe - Doben
Dobele - Doblen
Dole I - Alt-Dahlen
Dole II - Dahlen
Droga - Drogen
Dundaga - Dondangen
Durbe I - Lindale
Durbe - Durben
Dzērbene - Serben
Dzintare - Dsintern
Emburga - Annenburg
Embūte - Amboten
Ēdole - Edwahlen
Ērgļi - Erlaa
Ērģeme - Ermes
Grobiņa - Grobin
Gulbene - Schwanenburg
Ikšķile - Uexküll
Indrica - Nederitz
Jaunpils - Neuenburg
Jelgava - Mitau
Jersika - Gercike
Kalnamuiža - Hofzumberge
Kalsnava - Kalzenau
Kandava - Kandau
Kaupre - Abelhof
Kerkliņi - Kerklingen
Koknese - Kokenhuzen
Krāslava - Kreslawka
Krievciems - Ruschendorf
Krimulda - Kremon
Krustpils - Kreuzburg
Kuldīga - Goldingen
Kvēpene - Kwepen
Lielstraupe - Gross-Roop
Lielvārde I - Alt-Lennewarden
Lielvārde II - Lennewarden
Liepāja - Lyva
Liepene - Lepene
Limbaži - Lemsal
Lokstene - Loxten
Lubāna - Lubahn
Lugaži - Lude
Ludza - Ludsen
Ļaudona - Laudon
Mazstraupe - Klein-Roop
Mākoņkalns - Volkenberg
Mālpils - Lemburg
Mārtiņsala - Holm
Mežotne - Mezoten
Mujāņi - Mojahn
Mūrmuiža - Muremois
Nabe - Nabben
Nereta - Nerft
Nitaure - Nitau
Nurmuiža - Nurmhusen
Pekas kalns - Kaugershof
Piebalga - Pebalg
Piltene - Pilten
Pope - Popen
Priekule - Preekuln
Rauna I - Alt-Ronneburg
Rauna II - Ronneburg
Rēzekne - Rositten
Remīne - Remin
Rīga - visas pilis
Rinda - Angermünde
Ropaži - Rodenpois
Rozbeķi - Rosenbeck
Sabile - Zabeln
Saka - Sackenhausen
Salaspils - Kirchholm
Salacgrīva - Salis
Saldus - Frauenburg
Sēlpils - Selburg
Sigulda - Segewold
Skrunda - Schrunden
Skujene - Schujen
Smiltene - Smilten
Stābeģi - Eichenangern
Stende - Stenden
Suntaži - Sunzel
Svētkalns - Heiligenberg
Svitene - Schwitten
Šlokenbeka - Schlockenbeck
Talsi I - Alt-Talsen
Talsi II - Talsen
Tērvete - Terwetten
Tirza - Tirsen
Trikāta - Trikaten
Tukums - Tuckum
Turaida - Treyden
Ungurpils - Pürkeln
Vainiži - Wainzel
Valmiera - Volmar
Valtaiķi I - Oldenburg
Valtaiķi II - Neuhausen
Vārtāja - Wartagen
Ventspils - Windau
Zaube - Jürgensburg

Pilskalni un iespējamās pilis
Ainaži
Autīne
Dunalka
Engure
Gramzda
Kubesele
Nīcgale
Preiļi
Satekle
Satezele
Ungurmuiža

Citas pilis
Igaunijas pilis
Lietuvas pilis
Citas zemes

Raksti par tēmu:

Liepenes pils (Lepene)

(līdz 1211. gadam)

Pētniekiem nav vienota uzskata par Liepenes pils atrašanās vietu. Pilij bija jāatrodas Krustpils apkaimē, kaimiņos bijušajam Asotes pilsnovadam. Iespējams, ka tā atradās netālu no tagadējiem Lipušku vai Lindānu ciemiem, aptuveni 30 km uz austrumiem-ziemeļaustrumiem no Asotes pilskalna. Indriķis Šterns domā pils vietu bijušu kaut kur pie Preiļiem.

Liepenes pils piederēja Jersikas valdniekam, pēc tam Rīgas bīskapam, vēlāk arhibīskapam. Pirmo reizi Liepenes pils (castrum Lepene) minēta Jersikas zemju dalīšanas dokumentā, kad kopā ar Asoti tā nonāca Rīgas bīskapa valdījumā. Jersikas zemju sadalīšana starp iekarotājiem notika 1211. gadā.

Citāts no 1211. gada līguma par pakļauto latgaļu un lībiešu zemju sadali:
“B[ernhards], Pāderbornas [bīskaps], I[zo], Verdenas [bīskaps], F[ilips] Raceburgas [bīskaps], T[eodorihs], Leales [bīskaps], J[ohanness], Rīgas Augstākās baznīcas prāvests, B[ernhards], Daugavgrīvas abats, uz visiem laikiem visiem ticīgajiem. Kad Kristus bruņinieki un godātie kungi, mūsu cienījamā brāļa Rīgas bīskapa A[lberta] brāļi un prokuratori vienojās, ka zemes, kuras sauc par Latviju [Lettia], ar izlozi jāsadala trīs daļās, viņi nolēma izgatavot trīs atbilstošas ​​kartes, kas sadalītas trīs vienādās daļās un pēc šo karšu izgatavošanas ar kāda lasīt nepratēja roku tika izlozēts, ko viena vai otra puse apstiprināja.

Šajā gadījumā bīskapam piekrītas divas daļas, no kurām vienā ietilpst Asotes (Aszuti) pils Lepenu un Bebernīnas ciemu robežās, kas kādreiz piederēja Jersikas karalim, ar visu atsevišķo īpašumu; otrajā ietilpst Autīnes (Autenini) un Alenes pilis ar to īpašumu. Kristus bruņiniekiem kā trešajai pusei pieder daļa, kas ietver Zerdenes, Negestu, Cesvaines pilis ar to īpašumu. ... To, ka tas noticis, apliecina priesteris Alebrands, Domkapitula loceklis Sosata Radolfs, priesteris no Lonas Heinrihs, Helmolds no Pleses, Konrāds no Vardenbergas, Nikolajs no Brēmenes, Egehards Skake, Segebands no Līnebo, bruņinieks Frīdolfs, Friteriks no Bodendikas.

Liepenes pils (castrum Lepene) otrreiz rakstītos avotos minēta 1255. gadā, kad pāvests Aleksandrs IV saistībā ar Rīgas arhibīskapijas veidošanu jaunajam arhibīskapam Albertam Zauerbēram apstiprināja visus Rīgai līdz tam jau piederējušos īpašumus. bīskapija. Trešo un pēdējo reizi Liepenes vārds kā zemes apzīmējums (terra Lepen) parādās 1348. gadā.

Rīgas arhibīskapa Alberta Zauerbēra zīmogs

Kā savā "Latvijas katoļu baznīcas vēsturē" rakstīja kardināls Juliāns Vaivods:
Pāvests Aleksandrs IV savā 1255. gada 31. marta bullā, kas izdota Neapolē un joprojām glabājas Vatikāna arhīvā, piemin Rīgas arhibīskapijas tiesības, kad arhibīskaps tur bija Alberts II Zauerbērs, un uzskaita arhibīskapijai piederošos īpašumus, t.sk. pilis Rīgā, Turaidā, Lielvārdē, Reskulē (Ikšķilē), Riemenē (Mālpilī), Dolē, Salaspilī, Koknesē, Asotē un Liepenē (Lipuška), kā arī Jersikas pilskalnu.

Nosaukums Lipuška mums rada vienu pieņēmumu: ja tie būtu Lipuški pie Rāznas ezera, tad Liepenes pils būtu identificējama ar Mākoņkalna Folkenbergas pili! Bet Folkenberga tika uzcelta 1263. gadā, 8 gadus pēc pāvesta bullas. Un teritoriāli citi Lipuški, kas atrodas Sutru pagastā, akurāt atrodas tuvāk Jersikai un Asotei.

Vēsturnieki izteikuši vairākus pieņēmumus par iespējamo Liepenes pils atrašanās vietu, kurus apkopojusi E. Šnore (1961). K. Sīverss 19. gs. meklēja Liepeni Birzgales pagastā pie Lindes muižas, taču šo hipotēzi noraidīja I. Dērings (1879), mēģinot lokalizēt Liepeni austrumos no Aiviekstes pie Ungurmuižas.

A. Bīlenšteins (1892) norādīja uz divām iespējamām vietām - pie Ungurmuižas un Iršos (Ozolkalnā, Madonas novadā). Ozolkalnā Liepeni meklēja arī F. Balodis (1911) un E. Brastiņš (1928). Savukārt K. fon Lēviss of Menārs (1922) Liepeni lokalizēja A. Bīlenšteina pieminētajā Ungurmuižā. Pēc H. Lakmaņa (1933) domām, Liepene būtu jāmeklē 10 km uz rietumiem no Preiļiem pie Lipušku ciema. Šai hipotēzei piekrita arī A. Švābe (1940).

R. Šnore uzskatīja, ka Liepene atradās pie cita Lipušku ciema Jēkabpils novadā Marindzes ezera krastā. E. Šturms (1948) Liepeni lokalizēja Madonas novada Liepkalnē. Taču šajā vietā atrodas arhibīskapa pils Baltava. Jāatzīst, ka ar Liepenes pils lokalizāciju joprojām ir palicis daudz neskaidrību. Nevienā vietā, kur domāta bijusi Liepenes pilis, arheoloģiskā izpēte līdz šim vēl nav veikta.

Viennozīmīgi, ka pils bija celta no koka. Ne visas vāciešiem piederošās pilis 13. gs. bija akmens nocietinājumi. Līdz šim nav nekādu ziņu, ka Remīnē, Asotē, Liepenē un Jersikā būtu bijušas mūra pilis. Šajās vietās atradās koka pilis - vietējo iedzīvotāju pilskalni, kuri 13. gadsimta pirmajā pusē daļēji vai pilnībā pārgāja vāciešu īpašumā.

Vairākās vāciešu iekarotajās Livonijas pilīs tika saglabāti koka nocietinājumi, jo tās turpināja apdzīvot vietējie iedzīvotāji. Rīgas arhibīskapijas teritorijā šādas pilis bija Jersika, Liepene, Asote, Remīne. Diemžēl precīza atrašanās vieta zināma ne visām nosauktajām pilīm, jo ​​13. gadsimta beigās vai 14. gadsimta sākumā tās tika pamestas un vairs netika atjaunotas.

Vienkārši informācijai:
Lipuški ir apdzīvota vieta Latvijas Rēzeknes novadā. Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs. Atrodas Rāznas ezera dienvidu krastā. Ciemats dibināts kā vecticībnieku apmetne. 1893. gadā tika uzcelts vecticībnieku lūgšanu nams. Koordinātas: 56.289894, 27.432432

Informācijas avoti:

I. Šterns "Latvijas vēsture 1180-1290. Krustakari" Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002
"Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons" Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004
"Latvijas viduslaiku pilis. I. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm" Rīga; Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999
"Lasāma grāmata Latvijas vēsture. 12. gs. beigas - 19. gs. vidus" Rīga “Zvaigzne ABC" 1996
J. Vaivods "Katoļu baznīcas vēsture Latvijā" Rīga, Rīgas Metropolijas kūrija, 1994
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9B%D0%B8%D0%BF%D1%83%D1%88%D0%BA%D0%B8
https://lv.wikipedia.org/wiki/Lipu%C5%A1ki
https://sobory.ru/article/?object=29626

Fotogalerija
Abstraktas seno pilskalnu rekonstrukcijas

Atrašanās vieta

Jersikas kņaziste

Baznīca Lipuškos

© Renātas Rimšas dizains