Bornsmindes-Ziedoņu muižas romantiskais ainavu parks atrodas dolomīta iežu rotātajā Lielupes kreisajā krastā, senas zemgaļu apmetnes vietā (1. g.t. p.m.ē.). Parka apkārtnē arheologi atklāja plašu kapulauku (5. gs. p.m.ē. – 12. gs.). Izrakumu laikā tika atsegti 2400 gadus veci akmens apbedījumi.
Šeit tika atrastas seno romiešu monētas. Pēc V. Kropotkina, Austrumeiropas romiešu monētu atradumu sarakstā redzams, ka toreiz vēl Latvijas PSR esošajā Bornsmindes ciemā atrastas: viena Romas imperatora Marka Aurēlija laika sudraba monēta un sešas bronzas monētas ar šādiem imperatoriem: Klaudiju II - 1, Aurēliānu - 2, Maksimiānu - 1, Krispu - 1, Valentiniānu - 1.
Karte ar romiešu monētu atradumiem Austrumeiropā
Vēsturiskajās hronikās Bornsminde minēta tikai 1462. gadā. Par pirmo Bornsmindes īpašnieku tiek uzskatīts Josts fon der Haidens, kurš 1462. gadā saņēma muižu lēnī no Livonijas ordeņa mestra Johana fon Mengdena. Bet jau 1499. gadā muižu ieguva no Vestfālenes atbraukušais Johans op dem Hamme, saukts Šepings, kurš apprecēja fon Haidenu dzimtas meitu.
Pēc tēva nāves 1539. gadā muižu mantoja viņa dēls Johans Dītrihs, kurš spēja to paplašināt. Plašākas ziņa ir par nākamo īpašnieku - Zemgales miertiesnesi un baznīcas inspektoru Dītrihu Šepingu (1534-1606), kura laikā 1590. gadā tika uzcelta pirmā mūra dzīvojamā ēka Bornsmindē - tā, kuru tagad pazīstam kā Bornsmindes viduslaiku pili. Mājas celtniecības gadu apliecina datums uz vējrāža.
Vairāk nekā četrus gadsimtus pēc kārtas - no 15. gadsimta beigām līdz 1920. gada agrārajai reformai Bornsmindes muiža atradās tikai vienas dzimtas, fon Šepingu, īpašumā. Taisnā līnijā no tēva uz dēlu Bornsmindes īpašums tika nodots kopumā vienpadsmit Šepingu paaudzēs līdz 19. gadsimta vidum.
No garās mantinieku rindas jāatzīmē sestais muižas īpašnieks - poļu armijas kapteinis Dītrihs Johans (1642-1710), kura laikā kungu mājas divstāvu ēku nodedzināja zviedru karavīri pēc pulkveža Mernera pavēles. Kā sabiedrisks darbinieks vēsturē iegāja astotais īpašnieks Frīdrihs Vilhelms (1709-1788), Jelgavas miertiesnesis un nesamierināms hercoga Ernsta Johana Bīrona politiskais pretinieks.
Arī devītais īpašnieks Dītrihs Ernsts (1749-1818) kļuva slavens ar saviem skanīgajiem tituliem un ieņemtajiem amatiem. Viņš bija Bauskas apriņķa hauptmanis un Tukuma apriņķa oberhauptmanis, kā arī landmaršals, oberburggrāfs un galu galā saņēma slepenpadomnieka pakāpi. Tieši Dītrihs fon Šepings 1816. gadā izveidoja t.s. fideikomisu, kas atļāva vēl vairāk nekā simts gadus saglabāt muižu ģimenes īpašumā.
Šī pēdējā dēls Frīdrihs Magnuss (1779-1855) vēl vairāk paplašināja un nostiprināja muižu, nodibinot Bornsmindes-Greizdarbes majorātu. 1864. gadā pēc jaunā Alekša fon Šepinga nāves Bornsminde pārgāja viņa vectēva brāļa Oto fon Šepinga, Krievijas armijas ģenerālmajora un imperatora Aleksandra I flīgeļadjutanta rokās.
Pēc viņa nāves 1874. gadā muiža pārgāja pie viņa dēla Dmitrija (1823-1896), un 1896. gadā Vladimirs Šepings kļuva par pēdējo muižas īpašnieku. Šis dzimtas pārstāvis, pieturoties pie prokrieviskas ievirzes un pat pārgājis pareizticībā, ar lielu pietāti izturējās pret seno īpašumu un 1882. gadā Berlīnē franču valodā publicēja ilustrētu Bornsmindes vēsturi.
1920. gadā Latvijas Pirmās Republikas agrārās reformas laikā muiža tika atsavināta un 1927. gadā tajā tika atvērta dārzkopības skola. 1960. gados muižas ēka tika pārveidota par tuberkulozes dispanseru, kuru 1990. gados slēdza.
Bornsmindes muižas arhitektūras ansambļa interesantākais objekts ir pirmā jeb t.s. vecā kungu māja. Gan ļoti pārbūvētā veidā, ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām. 1590. gadā celtā ēka tiek uzskatīta par vienu no senākajiem nenocietināta muižnieku mājokļa paraugiem Kurzemē. Dabā vairs nav manāmas ne vecā akmens žoga, ne grāvju pēdas. Taču, iespējams, tie kādreiz bijuši, tāpat kā citām toreizējām Kurzemes muižnieku mājām.
Tikai šīs ēkas masīvās sienas 1,5 m biezumā atgādina viduslaiku Livonijas nocietinājumus. Kā liecina Kurzemes muižu hronika, Bornsminde sākotnēji bijusi divstāvu ēka. Ēkas garums ap 20 m, platums 9 m. Mūsdienās saglabājusies smagnēja, vienkārša vienstāva ēka ar šīfera klātu divslīpju jumtu. Līdz 2005. gadam pelēkais šīfera jumts tika nomainīts pret sārti sarkanu metāldakstiņu jumtu.
Par to, ka sākotnēji tā celta kā turīga muižnieka mājoklis, tagad liecina tikai atsevišķas fasādes greznās apdares pēdas. Neraugoties uz vēlākajām rekonstrukcijām, jau 2003. gadā ēkas stūros bija redzami apmetumā veidoti iluzori rusti un virs logiem tumšajā apmetumā ieskrāpētas manierisma stila dekoratīva ornamenta pēdas - trīsstūrveida sandriki ar apli augšpusē un simetriski rolverka motīvi gar logu malām.
Vēlākie postījumi un radikālās pārbūves vairs neļauj iztēloties kādreizējo ēkas fasādi un neļauj atjaunot sākotnējo apbūves plānu. Saglabājusies informācija, ka arī ēkas iekšpusi rotājuši daudzkrāsaini sienu gleznojumi.
Abas jumta kores vainagojās ar skaistiem ažūriem vējrāžiem ar saimnieku ģerboņiem un iniciāļiem. Vēl 1882. gadā uz jumta bija redzami divi vējrāži. Viena zīmējums no tiem tika publicēts, un tas bijis kronēta pūķa siluets ažūrā metāla plāksnē ar vienkāršotiem Šepingu un Grothusu ģerboņiem un datumu 1590.
Zviedru 1701. gadā nodedzinātā ēka atjaunota tikai 18. gadsimta vidū, bet vēlāk izmantota kā mēbeļu glabātava un noliktava. Vēlāk vecajā kungu mājā tika ierīkota graudu klēts. Pēc 1920. gada agrārās reformas tā tika pielāgota galdnieku darbnīcai. Līdz 21. gs. ēka bijusi izmantota kā noliktava, galdnieku darbnīca, dzīvokļiem.
Imants Lanсmanis 1982. gadā pievērsa uzmanību vecās ēkas - viduslaiku Bornsmindes pils - vēsturiskajai nozīmei. 1997. gadā Dainis Bruģis publicēja vēsturisku pētījumu par muižu.
Jaunā kungu māja Bornsmindē – t.s. Jaunā pils celta 1760. gados, būve turpinājās līdz 1780. gadiem. Pēc citiem avotiem, jau ap 1763. gadu bija uzcelta vienstāva mūra ēka baroka stilā. Ēka ar plašu mezonīnu un lielu mansarda jumtu bija tipiska 18. gadsimta Kurzemes muižu arhitektūrai, taču iespaidoja ar lielo izmēru.
Jaunās pils galvenās fasādes izmaiņas 18. gadsimtā, 19. gadsimta sākumā. un 19. gadsimta beigās.
1805.-1806. gadā māja tika pārbūvēta itāļu arhitekta Pjetro Pončini vadībā pēc viņa projekta. Ēka ieguva otro stāvu un vēlajam klasicismam raksturīgu fasādes apšuvumu ar rustiku, pusloku logiem un trīsstūrveida frontonu. Muiža brīnumainā kārtā necieta 1812. gadā, kad šeit Lielupi šķērsoja Napoleona armija.
Maršala Makdonalda vadītā Napoleona X korpusa armijas karaspēkam vēl nebija atdota pavēle šķērsot robežupi Nemunu un doties Kurzemes iekšienē, bet korpusa smagie aplenkuma lielgabali jau bija sākuši kustību uz iepriekš noteikto mērķi. 1812. gada 7. augustā ģenerālinženieris Kampredons un artilērijas ģenerālis Daransī no Tilzītes nosūtīja Upītes prefektūras (tagad Panevēžas apriņķa) apakšprefektam pavēli, informējot, ka uzsācis ceļu nozīmīgs "artilērijas un inženieru apkalpes" transports. Kopumā bija paredzēti trīs konvoja maršruti, divi no tiem veda cauri Bornsmindei. Bauska bija plānota kā galamērķis. Karaspēks tika izmitināts Rundāles pilī.
Vēlreiz jaunās pils izskats mainījās 1880. gadā, kad tā tika pārbūvēta tolaik modīgajā "neogotikas Tjūdoru" stilā. Ēkas dienvidrietumu daļā piebūvēja kvadrātveida torni, pa jumta perimetru novilkts robots parapets un veikti citi dekoratīvi papildinājumi, t.sk. divi milzīgi smailloka logi, kas rotāti ar vitrāžām no parka puses. Šis tēls, lai gan vienkāršots turpmākajās pārbūvēs, ēkai ir saglabājies līdz mūsdienām.
Par kungu mājas iekštelpu apdari 18. gs. un 19. gadsimta pirmajā pusē gandrīz nekas nav zināms, bet tā laikam bija diezgan vienkārša. Plašā divstāvu zāle ēkas centrā tika izbūvēta tikai 1880. gadā. Tajā pašā laikā acīmredzot tika izveidotas galvenās kāpnes. Visu 19. gadsimtu interjera iekārtojumā dominēja klasicisma laikmeta sarkankoka mēbeles, kuras gadsimta otrajā pusē papildināja tikai virkne historisma stila priekšmetu.
Centrālajā, jeb t.s. bruņinieku zālē tolaik bija ierīkots kaut kas līdzīgs muzejam, kurā goda vietu ieņēma 16. gadsimtā (1557) liets zvans ar Šepingu un Haidenu ģerboņiem, 1685. gadā izgatavots grebts ozolkoka skapis, lielgabalu lodes, kirasas, zobeni un citas dzimtas relikvijas. Senatnes izjūtu skaisti papildināja antīkās mēbeles 17. gadsimta manierisma stilā.
No mājā esošajiem mākslas priekšmetiem jāatzīmē no 1763. līdz 1769. gadam galvenokārt Leonharda Šorera gleznotā hercoga Kurzemes Kārļa piekritēju portretu galerija, kurā bija arī Frīdriha Vilhelma fon Šepinga portrets (tagad atrodas Poznaņas Museum Narodowe). Līdz mums nonākušas arī 19. gadsimta sākumā tapušās Frīdriha Magnusa Šepinga un viņa sievas Dorotejas portretu fotogrāfijas, kas, iespējams, pieder pazīstamā gleznotāja Jozefa Grasi otai.
Pēdējās lielās pārbūves ēkā veiktas 1927. un 1962. gadā. 1962. gadā ēka ieguva savu pašreizējo izskatu, zaudējot fasāžu apdari un pēdējo interjeru dekoratīvos elementus. Rundāles pils muzejā glabājas trīs 19. gadsimta sākuma portretu miniatūras, kas 1962. gadā atrastas Bornsmindes muižas būvgružos.
Muižas plašajā priekšpagalmā līdzās vecajām un jaunajām muižas ēkām atrodas 18. gs. celta muižas pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja un stallis. Teritorijā starp pagalmu un Lielupes krastu atradās vēl dažas saimnieciska rakstura ēkas - siltumnīcas, cūku kūts un dažādi šķūņi.
Taču lielākā daļa saimnieciskā kompleksa - kūtis, lopu barotavas u.tml. atradās notālāk no kungu mājas, Bauskas-Jelgavas ceļa pretējā pusē. Muižā bija arī dzirnavas un kaļķu ceplis, kas līdz mūsdienām nav saglabājušies.
Interneta ārēs (saite zemāk) var atrast parasto muižas iedzīvotāju stāstus. Tam laikam īpaši raksturīgs ir Teodora Strautmaņa vecvectēva Johana Strautmaņa stāsts. Piedzimis Kurzemes guberņas Bornsmindes muižā. 19. gadsimta otrajā pusē sākās latviešu masveida migrācija uz Krieviju, galvenokārt ekonomisku apsvērumu un vācu baronu apspiešanas dēļ. 20. gadsimta sākumā Krievijā bija izveidojušās 102 latviešu kolonijas, un viens no galvenajiem latviešu migrācijas virzieniem bija Rietumsibīrija. Johans devās mācīties uz Čeļabinsku, kur pabeidza Čeļabinskas arodskolu ar telegrāfa elektromehāniķa diplomu.
Fotoattēlā augstāk redzama Strautmaņu ģimene Bornsmindes muižā. Šī fotogrāfija tikusi nosūtīta Fricim Strautmanim 1912. gada 29. septembrī. Aizmugurē rakstīts: "Mīļais brāli! Tavu vēstuli saņēmām 1... Nedusmojies, ka tik ilgi neko nerakstījām. Kartupeļi jau novākti un Līna aizgāja palīgos Marijai, jo tagad Marijai pašai jāiet ganīt lopus. Atsūti man kādu portretu, jo mēs gribam tevi redzēt. Novēlam daudz laimes... Bornsmindē. M."
Bornsmindes muižas plāns 1921. gadā:
1. Pils; 2. Pārvaldnieka māja; 3. Malkas šķūnis; 4. Stallis un ratnīca; 5. Vecā kungu māja; 6. Kalpu māja; 7. Kūts;
8-9. Šķūņi dažādām lietām; 10. Siltumnīca; 11. Dārznieka māja; 12-18. Saimniecības ēku komplekss; 19. Pirts; 20. Ķīniešu paviljons.
19. gadsimta sākumā sākās parka un dārza, kur atradās siltumnīcas, izveide. Lielupes krastā tika izveidots ainavu parks ar liepu alejām, kuru 19. gadsimta otrajā pusē pārveidoja par dendroloģisko parku. Parks joprojām paliek viena no nozīmīgākajām Bornsmindes muižas vērtībām. Atrazdamies salīdzinoši šaurā joslā starp ceļu un upi, tas stiepjas gandrīz kilometru. Tas ir tipisks angļu ainavu parks, ar brīvi izvietotām koku grupām, kuras vēl mūsu gadsimta sākumā daiļoja paviljons ķīniešu stilā un mājīgas lapenes ar lielām kupolveida nojumēm-sēnītēm.
Mūsdienās visiespaidīgākā ainava nenoliedzami ir Lielupes kraujais dolomīta krasts. Apmeklētājus vilina arī pamestie kapi, kuros apglabāti vācu karavīri - atmiņa par Pirmā pasaules kara laikiem, kad kungu mājā atradās kara hospitālis. Īpašu šarmu Bornsmindes parkam piešķir pati upe un otrpus tai esošais Jumpravmuižas parks.
Neapšaubāmi ar vēsturisko kolorītu iezīmējas arī Šepingu dzimtas kapliča tuvējos Priedīšu kapos, aptuveni kilometru no muižas uz Jelgavas pusi. Tā ir stingrā ampīra stilā ieturēta celtne (1810), kurā apglabātas Dītriha Ernsta Šepinga, viņa sievas un citu radinieku mirstīgās atliekas. Šurp no Bauskas Sv. gara baznīcas 1812. gadā tika pārvesti D.E. Šepinga vecāku mirstīgās atliekas, kā arī Dītriha fon Šepinga un viņa sievas Katrīnas kapa piemineklis, kas izgatavots 16. gadsimta beigās - vislabāk saglabājies kapu pieminekļu paraugs manierisma stilā. Kapličas sienā ir iestrādāta marmora plāksne 1850. gadā mirušās Dorotejas Šepingas, dzimušas Mēdemas grāfienes, piemiņai.
Pēc 1920. gadu agrārās reformas bijušajā Bornsmindes muižā izvietojās dārzkopības skola. Populāras bija pastkartes, kuras aicināja mācīties personas ar 6 klašu izglītību:
Un vēl viena:
Un kā izskatījās skolas teritorija:
1950. un 1960. gados ēkā atradās Saulaines Valsts lauksaimniecības tehnikuma kopmītne. No 1967. gada līdz 1992. gada vidum muižā atradās tuberkulozes slimnīca. Kopš 1993. gada ēka nonāca Rundāles pagasta pašvaldības īpašumā, 2000. gadā tā tika privatizēta.
Vēstulē laikrakstam "Bauskas Dzīve" Ziedoņu iedzīvotājs Ludvigs Šidla sevi nodēvējis par muižas un parka pārvaldnieku un ēkas brukšanā vainojis vietējos iedzīvotājus, īpaši bērnus. Zvejnieki staigājot pa Lielupes krastu parka teritorijā, pēc kā atrodot gan tukšas pudeles, gan citus atkritumus. Tas pats ticis novērots autobusa pieturā "Ziedoņi".
Rundāles pagasta padome atļāva Rīgas firmai "Rīts-L" privatizēt Bornsmindes muižas ēku, piebūves un zemi zem ēkām. Privatizācijas līgums tika noslēgts 1999. gada 27.decembrī. Objektu novērtēja uz 20 tūkstošiem latu, no kuriem 50% bija jāmaksā skaidrā naudā, bet pārējie 50 - ar privatizācijas sertifikātiem. Tāpat 2000. gada beigās tika privatizēta piebūve, kuras vērtība bija noteikta 2204 lati. Zemes vērtība bija 871 lats, no kuriem 20% bija jāmaksā skaidrā naudā, pārējais sertifikātos. Pašvaldībai piederēja parks, kuru firma "Rīts-L" nomāja par 400 latiem gadā.
Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis konstatēja, ka, zinot pašreizējās nekustamo īpašumu cenas, muižas komplekss tika privatizēts par summu, par kuru šodien nevar nopirkt pat standarta vienstāvu māju Bauskas pilsētā. Okmanis stāsta, ka tolaik pašvaldība ieguldīja skolā un bērnudārzā un nevarēja uzturēt veco muižu. No 1993. līdz 1999. gadam meklēja uzņēmējus, kas varētu ieguldīt objekta atjaunošanā. Vietējie komersanti izrādīja interesi, tomēr privatizēšanas dokumentus neiesniedza.
Kopš 2000. gada Bornsmindes muiža pieder SIA "Rīts-L", kas muižu iegādājās ar mērķi to pārbūvēt, un jau 2003. gada vasarā šajā vietā bija plānots atvērt viesu namu. Taču, neskatoties uz 2001. gadā izstrādāto projektu, ēkas rekonstrukcija netika uzsākta. Mediji pieņēma, ka, nesaņemot naudu atjaunošanai no eirofondiem, īpašums turpina brukt, lai gan to bija iespējams saglabāt vismaz tādā izskatā, kādā tas bija pirms Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas.
Uzņēmumu reģistru apkalpojošajā datubāzē "Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka 2003. gadā SIA "Rīts-L" nomainīja gan atbildīgās personas, gan darbiniekus. Zvanot uz datubāzē norādīto numuru, "Bauskas Dzīve" noskaidroja, ka tas pieder pavisam citam uzņēmumam.
2004. gadā Bornsmindē tika nozagts t.s. Ziedoņu lauva - viena no divām lauvu figūrām, kas rotāja Bornsmindes muižas galvenās ieejas kāpnes. Vietējie iedzīvotāji saka, ka čuguna lauvas zudums pamanīts jau septembra vidū. Policijas pārvaldes priekšnieks pastāstīja, ka ne oktobrī, ne septembrī nav saņēmis ziņojumus par lauvas figūras zādzību. Rundāles novada domes priekšsēdētājs bijis pārsteigts, ka par figūras pazušanu uzzinājis tikai mēnesi vēlāk un tikai no medijiem. Uz 2008. gadu bija pazudis arī otrais lauva. Lauvu liktenis nav zināms.
Kā redzat, Bauskas apkārtne ir bagāta ne tikai ar pili pilsētas centrā un pili Rundālē. Starp tām ir vismaz divas muižas - Kaucminde un Bornsminde, kas ir cienīgas būt lai arī nelielas, bet tomēr novada pērles.
Informācijas avoti:
“Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons” Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004
D. Bruģis "Bornsmindes muiža" Rundāles pils muzejs, AGB, Rīga, 1997
A. Plaudis “Ceļvedis pa Latviju” Rīga, “Jumava” 1998
http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=854&prop_id=168
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5049/
http://lv.wikipedia.org/wiki/Bornsmindes_mui%C5%BEa
http://renatar.livejournal.com/365355.html
http://kirsoft.com.ru/mir/KSNews_317.htm
http://www.proza.ru/2010/03/30/362
http://www.rusrezekne.lv/sobitija/baltmir/Baltijskij_mir_3_2012.pdf
http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=16514777
http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=1683
http://www.panoramio.com/photo/74239493
http://photo.i.ua/user/4111174/361362/11490772/
https://lv.wikipedia.org/wiki/Rund%C4%81les_novads
