Galvenā izvēlne
Galvenā

Latvijas pilis
Latvija - galvenā
Piļu stāvoklis

Aizkraukle I - Ascheraden
Aizkraukle II - Ascheraden
Aizpute (B) - Hasenpoth
Aizpute (O) - Hasenpoth
Alsunga - Alschwangen
Altene - Altona
Alūksne - Marienburg
Āraiši I - Ezerpils
Āraiši II - Arrasch
Ārlava - Erwahlen
Asote - Aszuten
Augstroze - Hochrozen
Babīte - Baboth
Baltava - Baltow
Bauska - Bauske
Bērzaune - Bersohn
Bornsminde - Bornsmünde
Bramberģe - Brandenburg
Burtnieki - Burtneck
Cesvaine - Sesswegen
Cēsis I - Alt-Wenden
Cēsis II - Wenden
Cīrava - Zirau
Daugavpils - Alt-Dünaburg
Daugavpils - Dünaburg
Dignāja - Dubena
Dobe - Doben
Dobele - Doblen
Dole I - Alt-Dahlen
Dole II - Dahlen
Droga - Drogen
Dundaga - Dondangen
Durbe I - Lindale
Durbe - Durben
Dzērbene - Serben
Dzintare - Dsintern
Emburga - Annenburg
Embūte - Amboten
Ēdole - Edwahlen
Ērgļi - Erlaa
Ērģeme - Ermes
Grobiņa - Grobin
Gulbene - Schwanenburg
Ikšķile - Uexküll
Indrica - Nederitz
Jaunpils - Neuenburg
Jelgava - Mitau
Jersika - Gercike
Kalnamuiža - Hofzumberge
Kalsnava - Kalzenau
Kandava - Kandau
Kaupre - Abelhof
Kerkliņi - Kerklingen
Koknese - Kokenhuzen
Krāslava - Kreslawka
Krievciems - Ruschendorf
Krimulda - Kremon
Krustpils - Kreuzburg
Kuldīga - Goldingen
Kvēpene - Kwepen
Lielstraupe - Gross-Roop
Lielvārde I - Alt-Lennewarden
Lielvārde II - Lennewarden
Liepāja - Lyva
Liepene - Lepene
Limbaži - Lemsal
Lokstene - Loxten
Lubāna - Lubahn
Lugaži - Lude
Ludza - Ludsen
Ļaudona - Laudon
Mazstraupe - Klein-Roop
Mākoņkalns - Volkenberg
Mālpils - Lemburg
Mārtiņsala - Holm
Mežotne - Mezoten
Mujāņi - Mojahn
Mūrmuiža - Muremois
Nabe - Nabben
Nereta - Nerft
Nitaure - Nitau
Nurmuiža - Nurmhusen
Pekas kalns - Kaugershof
Piebalga - Pebalg
Piltene - Pilten
Pope - Popen
Priekule - Preekuln
Rauna I - Alt-Ronneburg
Rauna II - Ronneburg
Rēzekne - Rositten
Remīne - Remin
Rīga - visas pilis
Rinda - Angermünde
Ropaži - Rodenpois
Rozbeķi - Rosenbeck
Sabile - Zabeln
Saka - Sackenhausen
Salaspils - Kirchholm
Salacgrīva - Salis
Saldus - Frauenburg
Sēlpils - Selburg
Sigulda - Segewold
Skrunda - Schrunden
Skujene - Schujen
Smiltene - Smilten
Stābeģi - Eichenangern
Stende - Stenden
Suntaži - Sunzel
Svētkalns - Heiligenberg
Svitene - Schwitten
Šlokenbeka - Schlockenbeck
Talsi I - Alt-Talsen
Talsi II - Talsen
Tērvete - Terwetten
Tirza - Tirsen
Trikāta - Trikaten
Tukums - Tuckum
Turaida - Treyden
Ungurpils - Pürkeln
Vainiži - Wainzel
Valmiera - Volmar
Valtaiķi I - Oldenburg
Valtaiķi II - Neuhausen
Vārtāja - Wartagen
Ventspils - Windau
Zaube - Jürgensburg

Pilskalni un iespējamās pilis
Ainaži
Autīne
Dunalka
Engure
Gramzda
Kubesele
Nīcgale
Preiļi
Satekle
Satezele
Ungurmuiža

Citas pilis
Igaunijas pilis
Lietuvas pilis
Citas zemes

Raksti par tēmu:

Bramberģes pils (Brandenburg)

(1645. gads?)

R. Rimšas foto (2014)

Šī mūsdienās pat Latvijā maz zināmā vieta agrāk bija pazīstama ar šādiem nosaukumiem: viduslaikos Terwenten, Terpentingut, 1675. gadā kā Brandenburg, no šejienes 1912. gadā latviešu valodā tika atzīmēts variants Bramburga. Atrodas Bramberģe Jelgavas novada Glūdas pagastā. Glūdas pagasts ir viena no trīspadsmit Jelgavas novada teritoriālajām vienībām, atrodas tā rietumdaļā. Bijusī Bramberģes muiža atrodas 11 km uz dienvidrietumiem no Jelgavas un 6 km uz dienvidaustrumiem no Glūdas dzelzceļa stacijas. Koordinātas: 56°34'46"N 23°35'4"E.

Braucot no Jelgavas pa autoceļu P95 Tērvetes virzienā, pēc 12 km būs labais pagrieziens pa vietējo ceļu V1059. Pašā Bramberģē var braukt pa Bramberģes ielu un tālāk taisni uz pašu muižu (skatīt zemāk), vai arī var braukt tālāk pa Bramberģes ielu garām muižai, pagriezties uz Viesturu ielu un apskatīt muižas kopējo panorāmu no strauta otras puses. Taču vasarā zelošās veģetācijas dēļ ir viegli paskriet garām vajadzīgajai vietai. Pavasarī, kad nav lapu, kungu nams redzams jau no tālienes (skatiet lapas labajā slejā mūsu 2013. gada fotoattēlus).

Muiža bija celta pakalnā Bramberģes strauta labajā krastā, kas ir Tērvetes upes pieteka. Muižas apkārtne ir līdzena, kas raksturīgi Zemgales līdzenumam, augstums ir tikai 9 metri virs jūras līmeņa.

Bramberģe mūsdienu kasteloloģijā tiek uzskatīta par daļēji nocietinātu 16.-17. gadsimta muižu, taču tās vēsture aizsākās vēl Ordeņa laikos, kas atļāva iekļaut šo objektu Latvijas viduslaiku Livonijas piļu sarakstā. Priekule un Bramberģe noslēdz šo hronoloģisko sarakstu. Apkārtējās zemes 13.-16. gs. atradās Livonijas ordenim pakļautajā teritorijā. Pati Bramberģes muiža izveidojās tikai 17. gadsimtā, sadalot mazākās vienībās lielo Tērventes jeb Terpentīnes muižu, kas kopš 1490. gada atradās Heikingu dzimtas lēņa īpašumā. Bramberģe palika Heikingu pārvaldībā.

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 17.-18 gs. muiža piederēja Kurzemes hercoga ģimenei, būdama tiem laikiem parasts ārpilsētas īpašums. No 17.-18. gadsimta ēkām vairāk vai mazāk saglabājušās trīs: kungu māja, muižas pārvaldnieka māja un vārtu tornis. Bramberģe tiek uzskatīta par vienu no vecākajiem muižu kompleksiem Jelgavas novadā.

Bramberģes muižas mūra ēkas ir unikāls manierisma stila paraugs, kas kā stils dažādu apstākļu dēļ nebija populārs Latvijas arhitektūras vēsturē, taču ir pelnījis ievērību vēsturiskās apbūves ziņā. Arhitekts P. Blūms kompleksu datējis starp 16. un 17. gadsimtu līdz 17. gadsimta vidum. Savukārt mākslas zinātnieks O. Spārītis rakstīja: «Vislabāk saglabājušies spilgti manierisma estētikas rezidenču piemēri Latvijā ir ordeņa pils piebūve Bauskā (1580.-90. gadi) un Bramberģes muižas komplekss (17. gs.).

I. Oses un A. Caunes grāmatā "Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons" atrodam pieminējumu, ka Bramberģes vāciskais nosaukums ir "Brandenburg", kas pirmo reizi vēstures avotos esot atrodams 1675. gadā, Kurzemes hercoga Jēkaba sievas un Brandenburgas kūrfirsta māsas Luīzes Šarlotes testamentā. Tomēr tas tā nav - pastāv agrāks pieminējums 1645. gadā, kad hercogs Jēkabs (valdīja 1642-1681), pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera mazdēls, dāvāja muižu savai sievai Luīzei Šarlotei. Toreiz to sauca par Brandenburgas muižu, kā arī par Lielo un Mazo Terpentīni.

Kurzemes hercogiene Luīze Šarlote Ketlere, Brandenburgas (Bramberģes) muižas īpašniece

Tajos laikos lielie feodāļi savā celtniecībā atdarināja hercogu pilis (piemēram, pils Nurmuižā, 16. gs. otrā puse – 17. gs. beigas). Tajā pašā laikā sāka veidoties arī citi muižnieku muižu kompleksi, kurus ieskāva zems mūris ar šaujamlūkām un vārtu torņiem (muiža Bramberģē, Jelgavas novadā, 16.-17. gs. beigas; nocietināta muiža Neretā, Aizkraukles novadā, 16.-17. gs. beigas; Šlokenbekas nocietinātā muiža Milzkalnē, 16. gs. otrā puse, 1688. g.).

Kā jau minēts, 17. gadsimta pirmajā pusē Bramberģē uzcelta tagadējā muižas kungu māja, un 17. gs. vidū - vārtu tornis. Abas šīs ēkas, renesanses pēc plānojuma, no ārpuses dekorētas manierisma stilam raksturīgajā sgrafito tehnikā. Jāprecizē gan, ka militāri politiskās situācijas dēļ Renesanse nesasniedza viduslaiku Livonijas arhitektūru tās klasiskajā izskatā, būdama pārstāvēta ar jau vēlāka novirziena - manierisma - formām.

Pārējās muižas ēkas bija koka. Revīziju aprakstos minēts akmens un koka žogs, kas apņēma muižas kompleksu. Muižai bija divi vārti - Dobeles ar galveno ieeju un Jelgavas, kas nav saglabājušies. Latvijas arhīvos ir pieejami Bramberģes muižas revīziju dokumenti par 1811., 1816., 1826., 1834., 1850. un 1858. gadu.

Bramberģes muižas skaistākā daļa - vārtu ēka ir plānojumā četrstūraina celtne 4,95x14 m, tās centrālā daļa veidota divstāvu torņa formā, kuram pirmā stāva līmenī katrā pusē piekļaujas viena telpa. Vidējā telpa - caurbrauktuve abās fasādēs tika uzsvērta ar nedaudz izvirzītiem rizalītiem. Ēka celta no akmens un apmesta. Pagalma fasādē otrā stāva līmenī virs vārtiem izveidota galerija ar trīs kolonnām un akmens balustrādi.

Ārējā fasāde izgreznota ar polihromiski krāsotu rustikāciju gar aiļu malām, arku pils akmeņiem un karnīzi. Virs vārtiem torņa sienas augšējā daļā ierīkotas trīs dekoratīvas krustveida šaujamlūkas. Torņa sienu biezums - 0,84 m. Vārtu tornis un akmens aizsargmūris varētu liecināt par muižas nocietināšanu, taču šeit tiem jau ir vairs tikai simboliska nozīme. Šāda veida aizsardzības būvju laiks jau bija aizgājis pagātnē un tagad tām ir tikai dekoratīva vērtība. Vārtu tornis tika pārbūvēts par t.s. Mazo klēti 1764. gadā.

Bramberģes muižas revīzijas pārskatā par 1695. gadu atzīmēts, ka dzīvojamā ēka bijusi nolietojusies, savukārt citas ēkas tajā laikā bija samērā labi saglabājušās. Pēc tam, domājams, 1743. gadā kungu ēka tika atjaunota baroka stilā - pārbūvēts jumts un izgatavotas jaunas koka kāpnes. 1780. gadu vidū tika veikta plaša iekštelpu atjaunošana. Kungu namā līdz mūsdienām saglabājušās bagātīgas profilētas griestu sijas, kāpnes, 18. gadsimta krāsns un fragmentāra 17. un 18. gadsimta iekšējā apdare - gleznainas freskas drapējumu veidā kāpņu telpā un klasicisma sienu gleznojumi otrajā stāvā. 18. gadsimta vidus tiek uzskatīts par muižas lielākā uzplaukuma periodu.

Profili

Līdzās muižas kompleksam 19. gadsimta sākumā tika iekārtots angļu stila parks, par kura rotājumu kļuva vairāki dīķi. Parkā bija arī kapela un neliela saliņa dīķa vidū, uz kuras atradās tējas namiņš un vairākas citas mazās arhitektūras formas. XIX gadsimta vidū ainavu parks tika pārveidots par regulāra plānojuma parku.

Arheoloģisko izrakumu laikā muižas pagalmā tika atsegti vairāki seno ēku pamati un kādas ēkas aizbirušie pagrabi ar izmēriem 10x15 m plānojumā. Pagraba sienas veidoja dolomīta akmeņi, kas saistīti ar sarkanu mālu javu. Ēkas aizbērtajā slānī un uz grīdas atrastas 16. un 17. gadsimta monētas. Tika atsegta arī hipokausta tipa krāsns. Tas ļauj domāt, ka ēka varētu būt celta jau 16. gadsimtā, bet gājusi bojā ugunsgrēkā 17. gadsimtā. Līdz ar to abas 17. gadsimta muižas dzīvojamās ēkas, kas pastāv līdz mūsdienām, šajā vietā nav pašas senākās ēkas.

Līdz tam par pašu vecāko muižas ēku tika uzskatīta pārvaldnieka māja, kas tagad ir drupās (16. gs. beigas - 17.-19. gs.). Tā bija vienstāva mūra ēka ar sgrafito tehnikā veidotu fasādes apdari. Citas ēkas muižas kompleksā tajā laikā bija no koka un pildrežģa. Senos aprakstos ir minēts akmens un koka žogs, kas apjož īpašumu.

Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai Bramberģes muiža no 1795. gada līdz 20. gadsimta sākumam bija kroņa īpašums. Muižas nomnieki regulāri mainījās. Pēc 1909. gada muižu nomāja tautsaimnieks, profesors K. Balodis un filozofs, profesors J. Zālīte.

1920. gados Latvijā veiktās agrārās reformas laikā muiža tika sadalīta 40 daļās (ar kopējo platību 546,99 hektāru). 1920.-1930. gados muižas kungu mājā atradās pagasta valde un pasts. Kādu laiku tajā atradās skola un dzīvokļi. Pēc Otrā pasaules kara tur bija aptieka un kopmītne. 1980. gados Bramberģes muižas komplekss piederēja kolhozam "Nākotne".

1988.-1992. gadā Bramberģes muižas teritorijā tika veikta Restaurācijas institūta organizētā kompleksā izpēte, kuras laikā tika veikti ēku uzmērījumi, daļēja arheoloģiskā izpēte un atjaunots vārtu tornis (materiāli glabājas VKPAI).

Par Bramberģes nosaukumu pagasta toponīmijā. Līdz 1919. gadam pašreizējo Glūdas pagastu sauca par Brandenburgas pagastu. 1925. gadā to pārveidoja par Bramberģes pagastu, bet kopš 1935. gada - par Jelgavas apriņķa Glūdas pagastu, kura platība bija 63,9 kv. km. ar 1177 iedzīvotājiem. 1945. gadā pafastā ietilpa Dorupes un Glūdas ciemi. Pēc pagastu iedalījuma atcelšanas 1949. gadā pagasts tika nosaukts par Glūdas ciemu. 1990. gadā Glūdas ciems tika reorganizēts par pagastu. 2009. gadā, noslēdzoties Latvijas administratīvi teritoriālajai reformai, Glūdas pagasts iekļāvās izveidotajā Jelgavas novadā.

Padomju laikos simtiem muižu un citu vēstures pieminekļu tika pamesti, tostarp Bramberģe (kopš 1980. gada). Dažiem no viņiem joprojām draud pilnīga izzušana. Kad 2001. gadā Bramberģes muižas kompleksu apskatīja arheologi A. Caune un I. Ose, tas nebija apdzīvots. Bramberģes muiža ir iekļauta arī "Latvijas 100 apdraudētāko pieminekļu" sarakstā, ko īpaši min pazīstamais arhitektūras vēsturnieks Jānis Krastiņš. 100 objektu skaitā, kuriem Latvijā īpaši draud iznīcība, pavisam bija iekļauti četri Jelgavas novada apskates objekti: Bērvircavas muižas kungu māja, Bramberģes muižas ēka ar parku, Elejas muižas ēka un luterāņu baznīcas drupas Salgalē.

Bramberģes muiža tika privatizēta, taču ēkas pēc privatizācijas izrādījās vēl pamestākas, caur kungu nama bojāto jumtu lija ūdens, kas ēku brucināja vēl vairāk. 2010. gadā klīda baumas, ka pēdējos 10 gadus īpašums piederējis kādam sabiedriskam darbiniekam un visu šo laiku gaidījis pārdošanu.

Pēc Latvijas uzņēmumu reģistra datiem, tolaik Bramberģē bija reģistrēti vairāki uzņēmumi, kas būtu varējuši pacelt jautājumu par muižas saglabāšanu vai vismaz popularizēt to internetā, taču šāda informācija par to darbību internetā (uz 2014. gada jūniju) netika atrasta. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIA "BRAMBERĢE" kā savu darbības virzienu norādījusi: "Labiekārtošanas darbi; ainavu plānošana. Jauktā lauksaimniecība". Bez tam, vēl tur bija reģistrēta tūrisma aģentūra SIA "Jura Vinate".

Par vērīgas uzmanības objektu Bramberģe kļuva 2010. gada martā dabas kataklizmas dēļ. Kā vēstīja mediji, 23. martā straujā ūdens kāpuma un lietavu dēļ applūda ceļa Jelgava-Tērvete devītais kilometrs. Ar ūdeni bija klāts arī viens no vietējā ceļa posmiem no Glūdas stacijas līdz Zaļumniekiem. Autovadītājus lūdza iespēju robežās atturēties no braukšanas šajā posmā un kā apvedceļu izmantot ceļu Pūri-Bramberģe-Ģinduļi. 26. martā ziņoja, ka Mūsas upē pie Bauskas un Lielupes augštecē ūdens līmenis turpinājis pazemināties, tāpat kā Tērvetes upē pie Bramberģes.

No 2017. līdz 2021. gadam Bramberģes īpašumā bija paveikts liels darbs. Kopš 2017. gada muižu apsaimnieko biedrība "Bramberģes muiža", kurā darbojas dzīvesbiedri Ilze un Gunārs Pavloviči, atjaunojot vēsturiskās ēkas. Muižu savā īpašumā laulātie saņēma tajā pašā gadā. Muižas kompleksā tika veikti apjomīgi teritorijas kopšanas darbi, ievilkta elektrība, uzsākti konservācijas darbi. Tāpat uzsākti darbi pie kungu nama jumta nomaiņas (veikta tehniskā apsekošana un izstrādāts rekonstrukcijas projekts). Uzsākta urbuma urbšana, lai apgādātu muižas kompleksu ar ūdeni.

Tāpat, lai saglabātu Bramberģes muižas kultūras mantojuma vērtību, šeit ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Jelgavas novada pašvaldības atbalstu uzsāka seno logu restaurāciju. Logu rekonstrukciju vadīja Guntars Upenieks sadarbībā ar vitrāžistu Agri Buteli un kalēju Juri Galvānu. Muižas kungu mājas logi attiecas uz 17. gadsimtu ar baroka stilam raksturīgo rāmju dalījumu. Šāda veida logi nav atrodami nekur citur Latvijā, un tāpēc ir ļoti svarīgi tos atjaunot. Projektā plānots arī atjaunot divus koka logus.

Saimnieki atzīst, ka bez finansiālas palīdzības muižu nav iespējams pārvērst par nozīmīgu tūrisma objektu. Īpašnieku mērķis ir izveidot muižas kompleksu kā vietu dažādiem kultūras pasākumiem dažādu interešu cilvēkiem, kā arī atvērto durvju dienu rīkošanai, tai skaitā restaurācijas darbnīcu apmeklēšanai. Projekta kopējais finansējums ir 8530 eiro, no kuriem sabiedriskais (publiskais) finansējums ir 3450 eiro, no Jelgavas novada pašvaldības 3000 eiro, pārējais bija īpašnieku naudas ieguldījums.

Ar muižu saistās šāds tautas nostāsts:
Bramberģes muižā bijusi īpaša ēka, kurā ļaudis pērti ar platu pātagu, kas klāta ar mazām nagliņām. Pagrabi bijuši dziļi zemē, un sienas bijušas deviņu sprīžu biezas. Klīda baumas, ka daudzi cilvēki šeit turēti ieslodzījumā līdz nosmakšanai.

Lūk, kas par muižu tika atrasts prospektā angļu valodā:

PIELIKUMS: citas vietas pasaulē ar nosaukumu Bramberģe

Interesanti, ka papildus nosaukumam "Brandenburga" (kuru tēmas plašuma dēļ mēs neskarsim), Bramberģes muižai pasaulē ir gandrīz pilni vārdabrāļi. Te daži citāti no interneta resursiem: - Internetā atradās, piemēram, tāds ieraksts par Bramberģi, bet ir problēmas ar tā atšifrēšanu (acīmredzot, tas attiecas uz to Bramberģi, kas pie Daugmales, jā, Latvijā ir divas vietas ar šādu nosaukumu):
Daugmales pag. [see] Gem. Brambergshof"
Brambergshof, l. [Latvian] Bramberge K/Bk
A. Krg 40 km no Mitau, an der Duna. 182 ha Hofld, 891 ha Bauerl; 6 Ges. -- 1) Gesch.: Von Hzg. Gotthard dem S. Roemer verlehnt. 1753 fuerstl. Informācijas avots.

- Bramberga Austrijā: Bramberga pie Vildkogelas (vācu: Bramberg am Wildkogel) ir komūna (vācu: Gemeinde) Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē. Šeit.
Ja kā brīvdienu galamērķi izvēlaties Brambergas vai Neikirhenes ciematus, kas ietilpst slēpošanas kūrortā Wildkogel Arena, apskatiet vietējo muzeju, kas atrodas netālu no pacēlāja Smaragdbahn. Muzejs saviem apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1961. gadā, kopš tā laika ir piedzīvojis daudzas pārmaiņas, taču joprojām ir ļoti populārs tūristu vidū. Šeit bez vēsturiskiem eksponātiem, kas vēsta par ciema un reģiona dzīvi kopumā, kopš 2010. gada darbojas kalnu iežu un derīgo izrakteņu izstāde, kurā var aplūkot īpaši vērtīgus paraugus no Augstā Tauerna nacionālā parka. Muzejs atrodas Brambergas kūrorta ciematā, tikai 350 metru attālumā no Smaragdbahn pacēlāja (Wildkogel Arena slēpošanas kūrortā). No šejienes.

- Šveicē:
Bavārijas hercoga armija aplenca Laupenas pilsētu, kuru aizstāvēja Bernes garnizons 600 vīru sastāvā. 12. aplenkuma dienā Laupenei tuvojās berniešu galvenie spēki. Viņi apmetās Bramberga kalnā. Šveiciešu kaujas ierinda ​​sastāvēja no 900 vīru avangarda, 2500 vīru lielas galvenās armijas un 1600 vīru arjergarda. Starp šīm galvenajām kaujas ierindas daļām atradās vairāki simti šāvēju un bruņotu jātnieku. No šejienes.

Brambergas maiņzvaigžņu īpatnējo kustību mērījumu materiāli. No šejienes.

- Vācijā, Lejassaksijas zemē:
Bramberges naftas atradnē, desmit kilometrus uz ziemeļiem no Lingenas, "GDF Suez E&P Deutschland GmbH" iegūst jēlnaftu un dabasgāzi. No šejienes.

Karls Frīdrihs Gustavs Brā-Millers (Brah-Mueller, uzvārds - Millers; Brā ir komponista pseidonīms), dz. 1839. gada 7. oktobrī Kšečinā netālu no Olesņicas Silēzijā, miris 1878. gada 1. novembrī Berlīnē, studējis Bidgoščas (vācu: Brombergas, uz Brāhes upes) seminārā, kur publicējis savus pirmos darbus (ar pseidonīmu Brā); No šejienes.

Informācijas avoti:

“Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons” Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004
http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=36&prop_id=211
http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=36&prop_id=168
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7077/
http://www.baltkurort.ru/latvia/publications/renessans/
http://www.arcchip.cz/w11/w11_krastins.pdf
http://www.jelgavasnovads.lv/lv/novada-zinas/16671/bramberges-muiza-restaures-koka-logus/
http://manasvietas.blogspot.com/2015/05/bramberges-muiza-brandenburg.html
https://raduraksti.arhivi.lv/collections/1:5:23:391
http://www.baltichotelsonline.com/en/Latvias-100-endangered-monuments/Latvijas-100-apdraudetakie-pieminekli.html
http://swalker.org/other/2099-usadba-bramberge.html
http://www.apia.lv/rus/news/5890.html
http://www.jrp.lv/userfiles/file/Turisms/History_JelgavaLM.pdf
http://www.panoramio.com/photo/8893169
http://www.vietas.lv/objekts/bramberes_muizas_komplekss_ar_parku/
http://www.meteo-europ.com/ru/lv/bauskas/bramberge-fotografii.html
http://www.worldtravelserver.com/travel/en/latvia/airport_yelgava_airport/photo_9712721-bramberdes-muieas-vdrti-2000-06-23.html
http://et.wikipedia.org/wiki/Bramber%C4%A3e_m%C3%B5is
http://wikimapia.org/8628814/Bramberge-manor-and-park
http://ru.wikipedia.org/wiki/Глудская_волость
http://lv.wikipedia.org/wiki/Bramber%C4%A3es_pagasts
http://www.telegraf.lv/news/v-elgavskom-raione-iz-za-navodneniya-otklyucheno-elektrichestvo-v-170-domah
http://www.mixnews.lv/ru/society/news/2010-03-26/38593
http://www.getamap.net/maps/latvia/latvia_%28general%29/_bramberge/
http://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/bramberge?lang=RU
http://company.lursoft.lv/jura-vinate?lang=ru
http://cis01.central.ucv.ro/litere/onomastica_lexicologie/revista_scol_2012/onomastica/balode.pdf

Pils fotogalerija
R. Rimšas foto (2014)

R. Rimšas foto (2005)

Valērija Smoļika foto
(2014)

R. Rimšas foto (2013)

Valērija Smoļika foto
(2013 г.)

Senie attēli

Pils plāni un fasādes

Atrašanās vieta

Citas fotogrāfijas

© Renātas Rimšas dizains