|
|
Piļu stāvoklis Aizkraukle I - Ascheraden
Autīne Daugmale Dunalka Engure Gramzda Kubesele Nīcgale Preiļi Satekle Satezele Ungurmuiža
|
Bramberģes pils (Brandenburg)(1645. gads?)
Šī mūsdienās pat Latvijā maz zināmā vieta agrāk bija pazīstama ar šādiem nosaukumiem: viduslaikos Terwenten, Terpentingut, 1675. gadā kā Brandenburg, no šejienes 1912. gadā latviešu valodā tika atzīmēts variants Bramburga. Atrodas Bramberģe Jelgavas novada Glūdas pagastā. Glūdas pagasts ir viena no trīspadsmit Jelgavas novada teritoriālajām vienībām, atrodas tā rietumdaļā. Bijusī Bramberģes muiža atrodas 11 km uz dienvidrietumiem no Jelgavas un 6 km uz dienvidaustrumiem no Glūdas dzelzceļa stacijas. Koordinātas: 56°34'46"N 23°35'4"E.
Par Bramberģes nosaukumu pagasta toponīmijā. Līdz 1919. gadam pašreizējo Glūdas pagastu sauca par Brandenburgas pagastu. 1925. gadā to pārveidoja par Bramberģes pagastu, bet kopš 1935. gada - par Jelgavas apriņķa Glūdas pagastu, kura platība bija 63,9 kv. km. ar 1177 iedzīvotājiem. 1945. gadā pafastā ietilpa Dorupes un Glūdas ciemi. Pēc pagastu iedalījuma atcelšanas 1949. gadā pagasts tika nosaukts par Glūdas ciemu. 1990. gadā Glūdas ciems tika reorganizēts par pagastu. 2009. gadā, noslēdzoties Latvijas administratīvi teritoriālajai reformai, Glūdas pagasts iekļāvās izveidotajā Jelgavas novadā.
Braucot no Jelgavas pa autoceļu P95 Tērvetes virzienā, pēc 12 km būs labais pagrieziens pa vietējo ceļu V1059. Pašā Bramberģē var braukt pa Bramberģes ielu un tālāk taisni uz pašu muižu (skatīt zemāk), vai arī var braukt tālāk pa Bramberģes ielu garām muižai, pagriezties uz Viesturu ielu un apskatīt muižas kopējo panorāmu no strauta otras puses. Taču vasarā zelošās veģetācijas dēļ ir viegli paskriet garām vajadzīgajai vietai. Pavasarī, kad nav lapu, kungu nams redzams jau no tālienes (skatiet lapas labajā slejā mūsu 2013. gada fotoattēlus).
Muiža bija celta pakalnā Bramberģes strauta labajā krastā, kas ir Tērvetes upes pieteka. Muižas apkārtne ir līdzena, kas raksturīgi Zemgales līdzenumam, augstums ir tikai 9 metri virs jūras līmeņa.
Bramberģe mūsdienu kasteloloģijā tiek uzskatīta par daļēji nocietinātu 16.-17. gadsimta muižu, taču tās vēsture aizsākās vēl Ordeņa laikos, kas atļāva iekļaut šo objektu Latvijas viduslaiku Livonijas piļu sarakstā. Priekule un Bramberģe noslēdz šo hronoloģisko sarakstu. Apkārtējās zemes 13.-16. gs. atradās Livonijas ordenim pakļautajā teritorijā. Pati Bramberģes muiža izveidojās tikai 17. gadsimtā, sadalot mazākās vienībās lielo Tērventes jeb Terpentīnes muižu, kas kopš 1490. gada atradās Heikingu dzimtas lēņa īpašumā. Bramberģe palika Heikingu pārvaldībā.
Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 17.-18 gs. muiža piederēja Kurzemes hercoga ģimenei, būdama tiem laikiem parasts ārpilsētas īpašums. No 17.-18. gadsimta ēkām vairāk vai mazāk saglabājušās trīs: kungu māja, muižas pārvaldnieka māja un vārtu tornis. Bramberģe tiek uzskatīta par vienu no vecākajiem muižu kompleksiem Jelgavas novadā.
Bramberģes muižas mūra ēkas ir unikāls manierisma stila paraugs, kas kā stils dažādu apstākļu dēļ nebija populārs Latvijas arhitektūras vēsturē, taču ir pelnījis ievērību vēsturiskās apbūves ziņā. Arhitekts P. Blūms kompleksu datējis starp 16. un 17. gadsimtu līdz 17. gadsimta vidum. Savukārt mākslas zinātnieks O. Spārītis rakstīja: «Vislabāk saglabājušies spilgti manierisma estētikas rezidenču piemēri Latvijā ir ordeņa pils piebūve Bauskā (1580.-90. gadi) un Bramberģes muižas komplekss (17. gs.).
I. Oses un A. Caunes grāmatā "Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons" atrodam pieminējumu, ka Bramberģes vāciskais nosaukums ir "Brandenburg", kas pirmo reizi vēstures avotos esot atrodams 1675. gadā, Kurzemes hercoga Jēkaba sievas un Brandenburgas kūrfirsta māsas Luīzes Šarlotes testamentā. Tomēr tas tā nav - pastāv agrāks pieminējums 1645. gadā, kad hercogs Jēkabs (valdīja 1642-1681), pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera mazdēls, dāvāja muižu savai sievai Luīzei Šarlotei. Toreiz to sauca par Brandenburgas muižu, kā arī par Lielo un Mazo Terpentīni.
Kurzemes hercogiene Luīze Šarlote Ketlere, Brandenburgas (Bramberģes) muižas īpašniece
Luīze Šarlote no Brandenburgas (vācu: Luise Charlotte von Brandenburg; dzimusi 1617. gada 13. septembrī Berlīnē, mirusi 1676. gada 29. augustā Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva. Luīze Šarlote dzimusi 1617. gada 13. septembrī Kelnā (pie Šprē upes) kā toreizējā Brandenburgas kūrprinča Georga Vilhelma un Pfalcas princeses Elizabetes Šarlotes vecākais bērns. 1645. gada 10. oktobrī Luīze Šarlote un Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers salaulājās.
Pēc laulībām jaunais pāris pārcēlās uz Kuldīgu un pēc tam uz Jelgavu. Šarlotei no Brandenburgas līdzi brauca kambarjunkurs Somnics un galma mācītājs Bartolomejs Stošs. Jelgavā Stošs kādā no pils zālēm ierīkoja baznīciņu reformātiem, bet hercogienei piederošos iecirkņus pārvaldīt uzdeva Somnicam. Arī pati viņa aktīvi interesējās par saimniecību.
Nespēdama apsaimniekot attālākos iecirkņus (Bārta, Nīca, Grobiņa, Rucava), Šarlote palūdza hercogu par 8000 dālderu gadā rentēt. Bet tā kā hercogam tajā laikā bija spiedīgs finansiālais stāvoklis, tad Luīze Šarlote 4 gadus renti neprasīja. 1649. gadā tika norunāta jauna vienošanās, un par iepriekšējo gadu nesamaksāto renti hercogiene saņēma Mežmuižu, Bukaišus un Sesavu, bet par apsolīto 1000 dālderu laulības dāvanu saņēma Ozolmuižu (Eckhofen) un Bramberģi (Brandenburg). Šarlote visādā veidā palīdzēja hercogam Jēkabam.
Tajos laikos lielie feodāļi savā celtniecībā atdarināja hercogu pilis (piemēram, pils Nurmuižā, 16. gs. otrā puse – 17. gs. beigas). Tajā pašā laikā sāka veidoties arī citi muižnieku muižu kompleksi, kurus ieskāva zems mūris ar šaujamlūkām un vārtu torņiem (muiža Bramberģē, Jelgavas novadā, 16.-17. gs. beigas; nocietināta muiža Neretā, Aizkraukles novadā, 16.-17. gs. beigas; Šlokenbekas nocietinātā muiža Milzkalnē, 16. gs. otrā puse, 1688. g.).
Kā jau minēts, 17. gadsimta pirmajā pusē Bramberģē uzcelta tagadējā muižas kungu māja, un 17. gs. vidū - vārtu tornis. Abas šīs ēkas, renesanses pēc plānojuma, no ārpuses dekorētas manierisma stilam raksturīgajā sgrafito tehnikā. Jāprecizē gan, ka militāri politiskās situācijas dēļ Renesanse nesasniedza viduslaiku Livonijas arhitektūru tās klasiskajā izskatā, būdama pārstāvēta ar jau vēlāka novirziena - manierisma - formām.
Pārējās muižas ēkas bija koka. Revīziju aprakstos minēts akmens un koka žogs, kas apņēma muižas kompleksu. Muižai bija divi vārti - Dobeles ar galveno ieeju un Jelgavas, kas nav saglabājušies. Latvijas arhīvos ir pieejami Bramberģes muižas revīziju dokumenti par 1811., 1816., 1826., 1834., 1850. un 1858. gadu.
Bramberģes muižas skaistākā daļa - vārtu ēka ir plānojumā četrstūraina celtne 4,95x14 m, tās centrālā daļa veidota divstāvu torņa formā, kuram pirmā stāva līmenī katrā pusē piekļaujas viena telpa. Vidējā telpa - caurbrauktuve abās fasādēs tika uzsvērta ar nedaudz izvirzītiem rizalītiem. Ēka celta no akmens un apmesta. Pagalma fasādē otrā stāva līmenī virs vārtiem izveidota galerija ar trīs kolonnām un akmens balustrādi.
Ārējā fasāde izgreznota ar polihromiski krāsotu rustikāciju gar aiļu malām, arku pils akmeņiem un karnīzi. Virs vārtiem torņa sienas augšējā daļā ierīkotas trīs dekoratīvas krustveida šaujamlūkas. Torņa sienu biezums - 0,84 m. Vārtu tornis un akmens aizsargmūris varētu liecināt par muižas nocietināšanu, taču šeit tiem jau ir vairs tikai simboliska nozīme. Šāda veida aizsardzības būvju laiks jau bija aizgājis pagātnē un tagad tām ir tikai dekoratīva vērtība. Vārtu tornis tika pārbūvēts par t.s. Mazo klēti 1764. gadā.
Mazais klēts
Bramberģes muižas revīzijas pārskatā par 1695. gadu atzīmēts, ka dzīvojamā ēka bijusi nolietojusies, savukārt citas ēkas tajā laikā bija samērā labi saglabājušās. Pēc tam, domājams, 1743. gadā kungu ēka tika atjaunota baroka stilā - pārbūvēts jumts un izgatavotas jaunas koka kāpnes. 1780. gadu vidū tika veikta plaša iekštelpu atjaunošana. Kungu namā līdz mūsdienām saglabājušās bagātīgas profilētas griestu sijas, kāpnes, 18. gadsimta krāsns un fragmentāra 17. un 18. gadsimta iekšējā apdare - gleznainas freskas drapējumu veidā kāpņu telpā un klasicisma sienu gleznojumi otrajā stāvā. 18. gadsimta vidus tiek uzskatīts par muižas lielākā uzplaukuma periodu.
Līdzās muižas kompleksam 19. gadsimta sākumā tika iekārtots angļu stila parks, par kura rotājumu kļuva vairāki dīķi. Parkā bija arī kapela un neliela saliņa dīķa vidū, uz kuras atradās tējas namiņš un vairākas citas mazās arhitektūras formas. XIX gadsimta vidū ainavu parks tika pārveidots par regulāra plānojuma parku.
Līdz tam par pašu vecāko muižas ēku tika uzskatīta pārvaldnieka māja, kas tagad ir drupās (16. gs. beigas - 17.-19. gs.). Tā bija vienstāva mūra ēka ar sgrafito tehnikā veidotu fasādes apdari. Citas ēkas muižas kompleksā tajā laikā bija no koka un pildrežģa. Senos aprakstos ir minēts akmens un koka žogs, kas apjož īpašumu.
Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai Bramberģes muiža no 1795. gada līdz 20. gadsimta sākumam bija kroņa īpašums. Muižas nomnieki regulāri mainījās. Pēc 1909. gada muižu nomāja tautsaimnieks, profesors K. Balodis un filozofs, profesors J. Zālīte.
1920. gados Latvijā veiktās agrārās reformas laikā muiža tika sadalīta 40 daļās (ar kopējo platību 546,99 hektāru). 1920.-1930. gados muižas kungu mājā atradās pagasta valde un pasts. Kādu laiku tajā atradās skola un dzīvokļi. Pēc Otrā pasaules kara tur bija aptieka un kopmītne. 1980. gados Bramberģes muižas komplekss piederēja kolhozam "Nākotne".
1988.-1992. gadā Bramberģes muižas teritorijā tika veikta Restaurācijas institūta organizētā kompleksā izpēte, kuras laikā tika veikti ēku uzmērījumi, daļēja arheoloģiskā izpēte un atjaunots vārtu tornis (materiāli glabājas VKPAI).
Arheoloģisko izrakumu laikā muižas pagalmā tika atsegti vairāki seno ēku pamati un kādas ēkas aizbirušie pagrabi ar izmēriem 10x15 m plānojumā. Pagraba sienas veidoja dolomīta akmeņi, kas saistīti ar sarkanu mālu javu. Ēkas aizbērtajā slānī un uz grīdas atrastas 16. un 17. gadsimta monētas. Tika atsegta arī hipokausta tipa krāsns. Tas ļauj domāt, ka ēka varētu būt celta jau 16. gadsimtā, bet gājusi bojā ugunsgrēkā 17. gadsimtā. Līdz ar to abas 17. gadsimta muižas dzīvojamās ēkas, kas pastāv līdz mūsdienām, šajā vietā nav pašas senākās ēkas.
Padomju laikos simtiem muižu un citu vēstures pieminekļu tika pamesti, tostarp Bramberģe (kopš 1980. gada). Dažiem no viņiem joprojām draud pilnīga izzušana. Kad 2001. gadā Bramberģes muižas kompleksu apskatīja arheologi A. Caune un I. Ose, tas nebija apdzīvots. Bramberģes muiža ir iekļauta arī "Latvijas 100 apdraudētāko pieminekļu" sarakstā, ko īpaši min pazīstamais arhitektūras vēsturnieks Jānis Krastiņš. 100 objektu skaitā, kuriem Latvijā īpaši draud iznīcība, pavisam bija iekļauti četri Jelgavas novada apskates objekti: Bērvircavas muižas kungu māja, Bramberģes muižas ēka ar parku, Elejas muižas ēka un luterāņu baznīcas drupas Salgalē.
Bramberģes muiža tika privatizēta, taču ēkas pēc privatizācijas izrādījās vēl pamestākas, caur kungu nama bojāto jumtu lija ūdens, kas ēku brucināja vēl vairāk. 2010. gadā klīda baumas, ka pēdējos 10 gadus īpašums piederējis kādam sabiedriskam darbiniekam un visu šo laiku gaidījis pārdošanu.
Pēc Latvijas uzņēmumu reģistra datiem, tolaik Bramberģē bija reģistrēti vairāki uzņēmumi, kas būtu varējuši pacelt jautājumu par muižas saglabāšanu vai vismaz popularizēt to internetā, taču šāda informācija par to darbību internetā (uz 2014. gada jūniju) netika atrasta. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIA "BRAMBERĢE" kā savu darbības virzienu norādījusi: "Labiekārtošanas darbi; ainavu plānošana. Jauktā lauksaimniecība". Bez tam, vēl tur bija reģistrēta tūrisma aģentūra SIA "Jura Vinate".
Par vērīgas uzmanības objektu Bramberģe kļuva 2010. gada martā dabas kataklizmas dēļ. Kā vēstīja mediji, 23. martā straujā ūdens kāpuma un lietavu dēļ applūda ceļa Jelgava-Tērvete devītais kilometrs. Ar ūdeni bija klāts arī viens no vietējā ceļa posmiem no Glūdas stacijas līdz Zaļumniekiem. Autovadītājus lūdza iespēju robežās atturēties no braukšanas šajā posmā un kā apvedceļu izmantot ceļu Pūri-Bramberģe-Ģinduļi. 26. martā ziņoja, ka Mūsas upē pie Bauskas un Lielupes augštecē ūdens līmenis turpinājis pazemināties, tāpat kā Tērvetes upē pie Bramberģes.
2016. gada rudenī muižu apmeklēja vēsturnieks Oļegs Puhļaks. Viņa video (krievu valodā) un skrinšoti.
No 2017. līdz 2021. gadam Bramberģes īpašumā bija paveikts liels darbs. Kopš 2017. gada muižu apsaimnieko biedrība "Bramberģes muiža", kurā darbojas dzīvesbiedri Ilze un Gunārs Pavloviči, atjaunojot vēsturiskās ēkas. Muižu savā īpašumā laulātie saņēma tajā pašā gadā. Muižas kompleksā tika veikti apjomīgi teritorijas kopšanas darbi, ievilkta elektrība, uzsākti konservācijas darbi. Tāpat uzsākti darbi pie kungu nama jumta nomaiņas (veikta tehniskā apsekošana un izstrādāts rekonstrukcijas projekts). Uzsākta urbuma urbšana, lai apgādātu muižas kompleksu ar ūdeni.
Tāpat, lai saglabātu Bramberģes muižas kultūras mantojuma vērtību, šeit ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Jelgavas novada pašvaldības atbalstu uzsāka seno logu restaurāciju. Logu rekonstrukciju vadīja Guntars Upenieks sadarbībā ar vitrāžistu Agri Buteli un kalēju Juri Galvānu. Muižas kungu mājas logi attiecas uz 17. gadsimtu ar baroka stilam raksturīgo rāmju dalījumu. Šāda veida logi nav atrodami nekur citur Latvijā, un tāpēc ir ļoti svarīgi tos atjaunot. Projektā plānots arī atjaunot divus koka logus.
Saimnieki atzīst, ka bez finansiālas palīdzības muižu nav iespējams pārvērst par nozīmīgu tūrisma objektu. Īpašnieku mērķis ir izveidot muižas kompleksu kā vietu dažādiem kultūras pasākumiem dažādu interešu cilvēkiem, kā arī atvērto durvju dienu rīkošanai, tai skaitā restaurācijas darbnīcu apmeklēšanai. Projekta kopējais finansējums ir 8530 eiro, no kuriem sabiedriskais (publiskais) finansējums ir 3450 eiro, no Jelgavas novada pašvaldības 3000 eiro, pārējais bija īpašnieku naudas ieguldījums.
Muižas parku un teritoriju iespējams apciemot katru dienu, ieeja par ziedojumiem. Lai apskatītu un iepazītos ar muižu tuvāk, iepriekš sazinieties.
PIELIKUMS 1: Bramberģe bērnu zīmējumos (2023)
PIELIKUMS 2: Tautas teikas
Ar muižu saistās šāds tautas nostāsts: Pagrabi bijuši dziļi zemē, un sienas bijušas deviņu sprīžu biezas. Klīda baumas, ka daudzi cilvēki šeit turēti ieslodzījumā līdz nosmakšanai.
PIELIKUMS 3: Bramberģe angļu valodā
Lūk, kas par muižu tika atrasts prospektā angļu valodā:
PIELIKUMS 4: citas vietas pasaulē ar nosaukumu Bramberģe
Interesanti, ka papildus nosaukumam "Brandenburga" (kuru tēmas plašuma dēļ mēs neskarsim), Bramberģes muižai pasaulē ir gandrīz pilni vārdabrāļi. Te daži citāti no interneta resursiem:
- Internetā atradās, piemēram, tāds ieraksts par Bramberģi, bet ir problēmas ar tā atšifrēšanu (acīmredzot, tas attiecas uz to Bramberģi, kas pie Daugmales, jā, Latvijā ir divas vietas ar šādu nosaukumu):
- Bramberga Austrijā: Bramberga pie Vildkogelas (vācu: Bramberg am Wildkogel) ir komūna (vācu: Gemeinde) Austrijā, Zalcburgas federālajā zemē. Šeit.
- Šveicē:
Brambergas maiņzvaigžņu īpatnējo kustību mērījumu materiāli. No šejienes.
- Vācijā, Lejassaksijas zemē:
Karls Frīdrihs Gustavs Brā-Millers (Brah-Mueller, uzvārds - Millers; Brā ir komponista pseidonīms), dz. 1839. gada 7. oktobrī Kšečinā netālu no Olesņicas Silēzijā, miris 1878. gada 1. novembrī Berlīnē, studējis Bidgoščas (vācu: Brombergas, uz Brāhes upes) seminārā, kur publicējis savus pirmos darbus (ar pseidonīmu Brā); No šejienes.
Informācijas avoti:
"Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons" Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004 |
Pils fotogalerija
R. Rimšas foto (2014)
R. Rimšas foto (2013)
R. Rimšas foto (2005)
G.V. foto (2023)
Senie attēli
A. Tomašūna un VKPAI foto (1981-1992)
Pils plāni un fasādes
Atrašanās vieta
Valērija Smoļika foto
Valērija Smoļika foto
Citas fotogrāfijas
|
|
© Renātas Rimšas dizains |
